Neatliekamā medicīniskā palīdzība

Kā izsaukt neatliekamo medicīniskās palīdzību?

113 - vienotais Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta tālrunis. Sazvanāms gan no mobilajiem, gan fiksētajiem tālruņiem.
112 - glābšanas dienesta tālrunis. Pa šo tālruni var izsaukt arī ugunsdzēsējus un policiju, jo tas savieno ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, bet dispečere operatīvi savieno ar neatliekamo medicīnisko palīdzību. Sazvanāms gan no mobilajiem, gan fiksētajiem tālruņiem. 
Plašāka informācija par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbu: www.nmpd.gov.lv
Saukt "ātro palīdzību" vai doties pie ģimenes ārsta?
Jebkurā veselības pasliktināšanās gadījumā cilvēkam būtu jāvēršas pie ārsta. Tomēr ir brīži, kad veselība negaidīti apmet kūleni un palīdzēt sākotnējā stāvokļa atgūšanā var tikai kvalificēts neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) mediķis. Kad, kā un kāpēc vērsties pie NMP dienesta dispičeriem -  113. Neatliekamā medicīniskās palīdzības dienesta palīdzība jālūdz gadījumos, kad pēkšņi un negaidīti radušies dzīvību un veselību apdraudoši traucējumi. Piemēram, ja cilvēkam ir samaņas un apziņas traucējumi, straujas un pēkšņas asinsspiediena svārstības, sirdsdarbības traucējumi ar pēkšņām ritma un pulsa ātruma izmaiņām vai sāpēm, objektīvi elpošanas traucējumi, elpas trūkums, pēkšņas asas sāpes vēderā u.c., taču šos objektīvos sindromus ārstniecības persona var noteikt tikai klātienē, nevis pa tālruni.
Ministru kabineta noteikumos Nr. 1529 „Veselības aprūpes organizācijas un finansēšanas kārtība” ir noteikti gadījumi, kad šī palīdzība ir neatliekama un veselībai, dzīvībai bīstama. NMP brigāde neatliekamo medicīnisko palīdzību cietušajam (saslimušajam) sniedz notikuma vietā, kā arī transportēšanas laikā uz ārstniecības iestādi šādos gadījumos:
•nelaimes gadījumi, avārijas, katastrofas, smagas mehāniskās, termiskās, ķīmiskās un kombinētās traumas, elektrotraumas, svešķermeņi elpošanas ceļos, slīkšana, smakšana, saindēšanās;
•pēkšņa saslimšana vai trauma sabiedriskā vietā;
•pēkšņa saslimšana vai hronisku slimību paasināšanās, kas apdraud pacienta dzīvību;
• sirds un asinsvadu saslimšana, kurai raksturīgas sāpes, smakšanas lēkmes vai aizdusa, auksti sviedri, sirdsdarbības ritma traucējumi, samaņas zudums;
• perifēro asinsvadu saslimšana, kurai raksturīgas pēkšņas sāpes rokās vai kājās, roku vai kāju aukstums, bālums;
•centrālās vai perifērās nervu sistēmas saslimšanas, kurām raksturīgi pēkšņi apziņas traucējumi, krampji, ģībonis, galvas vai muguras sāpes, jušanas vai kustību traucējumi;
•kuņģa vai zarnu trakta saslimšana, kurai raksturīgas pēkšņas sāpes vēderā, vemšana, auksti sviedri, nepārtraukta caureja;
•urīnceļu saslimšana, kurai raksturīgas pēkšņas sāpes jostas un krustu apvidū vai akūti urinācijas traucējumi;
•akūti psihiskās darbības traucējumi, kuriem raksturīga agresīva rīcība vai pašnāvības mēģinājums;
• dzīvībai bīstama jebkuras izcelsmes asiņošana;
•dzīvībai bīstamas jebkuras izcelsmes alerģijas reakcijas;
•bronhiālās astmas lēkme.
NMP veic dzīvībai un veselībai kritiskā stāvoklī esoša cietušā (saslimušā) neatliekamu pārvešanu, kā arī dzemdētājas nogādāšanu atbilstoši veselības stāvoklim tuvākajā attiecīgajā ārstniecības iestādē.
Šajos gadījumos NMP brigādes izbrauc nekavējoties. Bet jāatceras, ka „ātrās palīdzības” mediķi neizraksta medikamentu receptes, neizsniedz darba nespējas lapas, kā arī to rīcībā nav medikamentu, izņemot tos, kuri nepieciešami tūlītējai palīdzības sniegšanai.
Gadījumos, kas nav iepriekš minēti, un gadījumos, kad pacienta pārvešana ir bijusi iepriekš paredzēta (plānveida), nogādāšana terapijas turpināšanai līdzvērtīga vai zemāka līmeņa stacionārā, kā arī gadījumos, kad cietušajam (saslimušajam) ir nepieciešams tikai speciāls transportēšanas veids operatīvajā medicīniskajā transportlīdzeklī, piemēram, uz nestuvēm, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta sniegtais pārvešanas pakalpojums ārstniecības iestādei ir maksas pakalpojums saskaņā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta maksas pakalpojumu cenrādi un var tikt sniegts plānveida kārtā, iepriekš vienojoties par tā izpildes laiku un apjomu.
Ja NMP vecākais ārsts kopā ar NMP brigādes speciālistiem pieņem lēmumu, ka izsaukums ir nepamatots,NMP brigādes izsaucējam par pakalpojumu būs jāmaksā saskaņā ar MK 2013. gada 3. septembra MK noteikumiem Nr. 746 "Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta maksas pakalpojumu cenrādis" noteiktā cenrāža. Par nepamatotu ārsta palīgu brigādes izsaukumu jāmaksā 40.14 euro, par specializētās brigādes (ārsts speciālists, ārsta palīgs, autovadītājs) nepamatotu izsaukumu -77.85 euro, par intensīvās terapijas brigādes nepamatotu izsaukumu jāmaksā -98.01 euro.
Kā var izvērtēt vai dzīvībai un/vai veselībai draud briesmas? Saņemot zvanu ar neatliekamās palīdzības pieteikumu, attiecīgās NMP iestādes dežurējošā ārstniecības persona izvērtē saņemto informāciju, nosaka steidzamību, kādā tā sniedzama. Atsakot izsaukumu tajos gadījumos, kad cilvēka veselībai vai dzīvībai briesmas nedraud, tiek sniegta informācija par citām veselības aprūpes saņemšanas iespējām.
Uz „ātrās palīdzības” dispečera uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild skaidri un precīzi, koncentrējoties uz svarīgāko. Nedrīkst pārspīlēt sava vai sava tuvinieka veselības stāvokli, bet jāmēģina visu izskaidrot objektīvi. Ja situācija būs neskaidra, dispečers var jautāt padomu ārstam, pāradresējot zvanu. Jāuzsver, ka jebkurš NMP stacijas dispečers ir kompetents mediķis, lai pēc izsaucēja teiktā lemtu par brigādes nosūtīšanas pamatotību, taču precīzu saslimšanas cēloni neklātienē noskaidrot nav iespējams. To var izdarīt, vienīgi mediķis uz vietas, konstatējot visus apstākļos. Konsultējot pa tālruni, var nepareizi ieteikt terapiju, definēt saslimšanas cēloni un paredzēt tās gaitu. Tādēļ svarīgs ir ārstniecības personas klātbūtnes efekts, kad mediķis uz vietas izmeklē sirdzēju un izvērtē viņa veselības stāvokļa smaguma pakāpi.
Ja NMP brigāde uz izsaukumu netiks sūtīta, „ātrās palīdzības” dispečers ieteiks kā rīkoties šajā konkrētajā gadījumā – vērsties pie sava ģimenes ārsta, apmeklēt tuvāko dežūrārstu vai doties uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu. Arī pats zvanītājs var pie dispečera painteresēties par citām alternatīvām.
Ja pacientam jau vairākas dienas ir slikta pašsajūta, tā nav neatliekamā palīdzība, bet vispareizāk būtu meklēt sava ģimenes ārsta palīdzību vai vismaz konsultēties ar ārstu telefoniski, lai ārsts izvērtē vai nepieciešama mājas vizīte vai arī jāvēršas ārstniecības iestādē. Šādos gadījumos nav jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.

 

Rīgas Veselības Centrs