Vēsture

 

Rīgas sociālā sistēma sāka veidoties 1992. gadā, kad LR Augstākā Padome 14.04.1992. pieņēma lēmumu “Par neatliekamiem uzdevumiem iedzīvotāju sociālajā aizsardzībā”, uzdodot pašvaldībām izveidot pašvaldību sociālās palīdzības dienestus.
Tajā laikā Rīgā bija 6 Tautas deputātu padomes un Rīgas valde, kuras attiecīgi veidoja 7 savstarpēji nesaistītas sociālās palīdzības sistēmas. Katras priekšpilsētas/rajona Tautas deputātu padome bija izveidojusi Sociālās palīdzības dienestu ar savu kārtību un uzdevumiem, bet Rīgas valdes sociālās apkalpošanas centrs pārraudzīja pansionātus un organizēja aprūpi mājās. Katram Sociālās palīdzības dienestam bija savs, neatkarīgs budžets. Sākotnēji Sociālo palīdzības dienestu inspektori dalīja Rīgas trūcīgajiem iedzīvotājiem humāno palīdzību, tai skaitā Eiropas Kopienas humāno palīdzību (1992. un 1993. gadā). Tobrīd nevienam sociālajā sistēmā nodarbinātajam nebija priekšstata par sociālo darbu kā profesiju un tā mērķiem.
1994. gada janvārī notika pirmā Rīgas sociālo darbinieku konference. 1994. gada decembrī Rīgas dome pieņēma lēmumu “Par vienotu Rīgas sociālās palīdzības sistēmu”. Saskaņā ar to tika izveidots Rīgas Sociālās palīdzības koordinācijas centrs, kura galvenie uzdevumi bija izveidot un pārraudzīt visu Rīgas sociālās palīdzības sistēmu un sastādīt vienotu Rīgas sociālās palīdzības budžeta sadaļu Rīgas domes budžetā. Pirmo reizi 1995. gadā Rīgas pamatbudžeta sadaļā sociālajai nodrošināšanai tika iedalīti Ls 5 274 145, no kuriem Ls 3 000 000 – pabalstiem maznodrošinātajiem. 1995. gadā tika veidoti Sociālās palīdzības dienesti. Turpmākajos gados Rīgas priekšpilsētu /rajonu sociālie dienesti tika strukturēti un pilnveidoti, tiecoties pēc vienota modeļa, kurš vislabāk atbilstu iedzīvotāju vajadzībām. Rīgas sociālajā sistēmā uzsāka strādāt dažādu profesiju darbinieki, kuri sāka veidot kopīgo pilsētas sociālo sistēmu.
Darbinieku nezināšana palīdzēja uzdrošināties sākt smagu darbu, lai palīdzētu līdzcilvēkiem, kuri nspēja piemēroties valsts sociāli ekonomoskajiem apstākļiem. Tobrīd nepieciešamo morāo atbalstu sniedza LR Labklājības ministrijas Sociālās palīdzības departaments, izveidojās kontakti, pieredzes apmaiņa ar citiem sociālās palīdzības dienestiem.
1999. gada janvārī, reorganizējot Rīgas Sociālās palīdzības koordinācijas centru, tika izveidots Rīgas domes Labklājības departaments. Rīgas domes 28.12.1999. nolikums Nr. 71 „Rīgas domes Labklājības departamenta nolikums” nosaka, ka „Labklājības departaments ir Rīgas domes struktūrvienība. Savā darbībā tas ir pakļauts Rīgas domei un atrodas Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas pārraudzībā”. Pirmsākumos Labklājības departamenta sastāvā bija divas pārvaldes – Sociālās palīdzības pārvalde un Veselības aprūpes pārvalde. Labklājības departaments pirmsākumos veica šādus galvenos uzdevumus:
•īstenoja Rīgas domes noteikto sociālās palīdzības, veselības aprūpes un veselības veicināšanas politiku;
•izstrādāja un iesniedza Rīgas pašvaldības sociālās palīdzības un veselības aprūpes gada budžetu un investīciju projektus;
•sagatavoja priekšlikumus Rīgas domei par iedzīvotāju veselības aprūpei un sociālajai palīdzībai nepieciešamo resursu apjomu;
•nodrošināja iedzīvotājus ar informāciju par veselības aprūpes, veselības veicināšanas un sociālās palīdzības apjomu un iespējām.
Lai iedzīvotāji savlaicīgi un pilnā apjomā saņemtu sociālās palīdzības pakalpojumus, bija nepieciešams nodrošināt informāciju – precīzu, skaidru un viegli pieejamu, un kopš 24.03.1999. gada Labklājības departamentā darbojas informatīvais tālrunis - 80005055, tādējādi Rīgas iedzīvotājiem ir iespēja saņemt bezmaksas informāciju par sociālās palīdzības un veselības aprūpes jautājumiem. Vidēji dienā pirmsākumos tika saņemti 30-35 zvani dienā, bet ziemas periodā to skaits pārsniedza 100 zvanus dienā.
2003. gadā Labklājības departaments uzsāka ieviest Rīgas sociālajā sistēmā vienotu Sociālās palīdzības administrēšanas sistēmu - SOPA.
2003. gadā stājās spēkā LR likums "Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums", kas ieviesa izmaiņas sociālajā sistēmā. Rīgas Sociālās plaīdzības dienesti tika pārdēvēti par Sociālajiem dienestiem. Likums definēja sociālo darbu kā sociālo pakalpojumu līdzās sociālās aprūpes un sociālāsaprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem, nošķirot no sociālās jeb materiālās palīdzības. Arvien vairāk Rīgā un Latvijā palielinājās izpratne par sociālo darbu un tika kliedēts maldīgais uzskats, ka tā ir humānās palīdzības dalīšana. Turpmākās Rīgas sociālās sistēmas attīstības prioritātes bija sociālā darba attīstība un sociālo pakalpojumu klāsta paplašināšana. 
Ilgo gadu laikā panāktas lielas pārmaiņas Rīgas sociālajā sistēmā, pārejot no katrā Rīgas preikšpilsētā/rajonā atšķirīgas sociālās palīdzības sistēmas uz vienotu sociālā dienesta modeli, kurā ikviens Rīgas iedzīvotājs var saņemt sociālā darbinieka konsultācijas, informāciju, kā arī sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību.
Rīgas pilsētas pašvaldībā līdz 2009. gada 30. novembrim bija pieci Rīgas priekšpilsētu/rajonu Sociālie dienesti un Rīgas domes Sociālo jautājumu centrs, kas reorganizācijas rezultātā tika apvienoti un kopš 2009. gada 1. decembra Rīgā ir viens sociālais dienests – Rīgas Sociālais dienests (pamatojoties uz Rīgas domes 13.10.2009. lēmumu Nr. 386 „Par Rīgas Kurzemes rajona Sociālā dienesta, Rīgas Latgales priekšpilsētas Sociālā dienesta, Vidzemes priekšpilsētas Sociālā dienesta, Rīgas Ziemeļu rajona Sociālā dienesta, Rīgas Zemgales priekšpilsētas Sociālā dienesta un Rīgas domes Sociālo jautājumu centra reorganizāciju”).
Rīgas pašvaldības sociālā sistēma ir pieejama un noderīga ikvienam Rīgas iedzīvotājam neatkarīgi no ienākumiem un sniedz atbalstu, saskaroties ar krīzes situācijām dzīvē. 
Gluži tāpat kā Rīga, arī Rīgas sociālā sistēma nekad nav pabeigta.

 

 

 

 

Rīgas Veselības Centrs