• RDLD - LV
  • DEPARTAMENTS
  • Parakstītais sadarbības līgums cels sociālo darbinieku profesionalitāti un iespējas darba tirgū

Parakstītais sadarbības līgums cels sociālo darbinieku profesionalitāti un iespējas darba tirgū10.07.2018 15:30

2018. gada 10. jūlijā, Rīgas domes (RD) Labklājības departamenta direktores Irēnas Kondrātes un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektora profesora Aigara Pētersona un parakstītais sadarbības līgums bruģēs stabilu tiltu starp topošajiem sociālajiem darbiniekiem un darba devējiem, ievērojami pilnveidojot līdzšinējo prakšu norises kārtību un saturu. Līguma ietvaros RD Labklājības departaments nodrošinās iespēju RSU praktikantiem izmantot departamenta un tā pakļautības iestāžu piedāvātās prakses vietas, kas nu būs apmaksātas, turklāt pieejamas garākā posmā – līdz pat trim mēnešiem. Šī iespēja studentiem būs pieejama, sākot ar 2019./2020. akadēmisko gadu.
RD Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte uzsvēra “Sociālai sistēmai Rīgas pilsētā ir vien divdesmit sešu gadu pieredze, taču droši varam teikt, ka speciālistu kompetence, mūsdienīgu un zinātniski pamatotu, uz pierādījumiem balstītu pieeju izmantošana praksē, to ir izveidojusi par sociālās nozares flagmani un jomas ekspertu ne tikai mūsu valstī, bet arī ārvalstīs. Mūsu darbs nav atrauts no realitātes, tādēļ izaicinājumiem bagāts. Esmu patiesi gandarīta, ka, pateicoties produktīvai un vispusīgai sadarbībai ar Rīgas Stradiņa universitāti, Rīgas domes Labklājības departamenta iestādes un speciālisti tiks iesaistīti akadēmiskā darbā, daloties savā pieredzē un zināšanās ar topošajiem kolēģiem, kā arī paaugstinot savu profesionalitāti. Esmu pārliecināta, ka šī būs veiksmīga un nozīmīga sadarbība!”
“Papildinot izcilas akadēmiskās zināšanas ar nākotnes darba vietai pietuvinātu praksi, sabiedrība iegūst labi noslīpētu profesionāli jau tad, kad tas tikko iznāk pa augstskolas durvīm. Šodien Rīgas Stradiņa universitāte spērusi vēl vienu soli – šoreiz sarežģītajā sociālā darba jomā –, lai studenti strādātu roku rokā ar darba devējiem,” akcentē RSU rektors profesors Aigars Pētersons. Vairākas no topošo sociālo darbinieku nākotnes prakšu vietām bija pārstāvētas arī līguma parakstīšanas brīdī, piemēram, Rīgas Sociālais dienests, kā arī Rīgas pašvaldības Bērnu un jauniešu centrs.
Savukārt RD Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors norādīja, ka līguma parakstīšana ir ieguvums, lai prakses saturs tiktu maksimāli pietuvināts reālām darba attiecībām, darba videi, un šis līgums dos iespēju mācīties vienam no otra.
Līguma parakstīšanā no RD Labklājības departamenta puses piedalījās arī Mārtiņš Moors, RD Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieks; Marina Fiļipova, Rīgas Sociālā dienesta vadītāja vietniece un Kaspars Jasinkevičs, Rīgas pašvaldības Bērnu un jauniešu centra direktors. Līguma parakstīšanā no RSU puses piedalīsies arī Guntis Bahs, RSU Veselības studiju prorektors; Inga Millere, RSU Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes dekāne un Lolita Vilka, Labklājības un sociālā darba katedras vadītāja.

Uzziņai
2018. gada sākumā Rīgas pašvaldības sociālajā sistēmā strādāja 1277 cilvēki no tiem 411 ir sociālā darba speciālisti, kas sniedz sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus Rīgas iedzīvotājiem.
Sociālo darbinieku institūcija Rīgā ir izveidota 1992. gadā, kad tika veidoti pašvaldību sociālās palīdzības dienesti. Tolaik trūka pieredzes un zināšanu, jo sociālais darbs bija jauna profesija, bet bija liela vēlēšanās palīdzēt cilvēkiem, sniedzot atbalstu krīzes situācijā. 1994. gada decembrī Rīgas dome pieņēma lēmumu „Par vienotu Rīgas sociālās palīdzības sistēmu”, un 1995. gadā tika izveidoti Sociālās palīdzības dienesti. Sociālo darbinieku uzdevums jau no paša sākuma nav bijis viegls, jo viņi ir kā ceļveži, kā skolotāji, kā pārmaiņu veicinātāju aģenti, kuri palīdz krīzes situācijā nonākušam cilvēkam izprast radušos problēmu un kopīgas sadarbības rezultātā rast izeju no situācijas, jo profesionāls sociālais darbs ir vērsts uz problēmu risināšanu un pārmaiņām.
Šodienas dzīves aktualitātes izvirza prasības arvien apgūt jaunas zināšanas un attīstīt jaunas prasmes, lai palīdzētu cilvēkiem, tāpēc ir nepieciešama augstākā profesionālā izglītība un katram sava enerģija jāvirza uz zināšanu pilnveidošanu, lai veiksmīgi un kvalitatīvi varētu palīdzēt klientiem atrisināt radušās problēmas, kā arī, lai paaugstinātu profesijas prestižu.