• RDLD - LV
  • DEPARTAMENTS
  • Par sociāli atbildīgu paradumu veidošanu pārtikas apritē, dzīves prasmju pilnveidi, kā arī par jaunu iniciatīvu ieviešanu zaļākai un labklājīgai dzīvei

Par sociāli atbildīgu paradumu veidošanu pārtikas apritē, dzīves prasmju pilnveidi, kā arī par jaunu iniciatīvu ieviešanu zaļākai un labklājīgai dzīvei11.02.2020 16:20

Šodien Rīgas domes Labklājības departamentā notika pirmā tikšanās par sociāli atbildīgu pārtikas apriti. Sākumā Rīgas domes Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte, uzrunājot klātesošos, atzīmēja: "Mēs visi runājam par to, ka mēs dzīvojam labāk, bet pēc statistikas datiem redzam, ka arvien vairāk padziļinās plaisa starp nabadzīgajiem un bagātajiem, un bez dzīves prasmēm ir cilvēki abās pusēs."

Kā tikšanās laikā norādīja SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš, tad pētījumi liecina, ka Latvijā ik gadu atkritumos nonāk aptuveni trešdaļa saražotās pārtikas, bez tam vairāk nekā pusi no tās atkritumos izmet mājsaimniecības. Pārtikas produktus izmest atkritumos mēdz vairāk nekā divas trešdaļas jeb 67% Latvijas iedzīvotāju, turklāt šis rādītājs gada laikā pieaudzis par 8%. 20% jeb piektā daļa iedzīvotāju produktus izmet vismaz vienu reizi nedēļā, 5% no visiem aptaujātajiem to dara vairākas reizes nedēļā, 20% to dara vismaz reizi vai pāris reižu mēnesī.

Projekta "Paēdušai Latvijai" vadītāja Agita Kraukle atzīmēja, ka sabiedrībā ir zudušas tradīcijas gatavot maltīti mājās, lai gan, iegādājoties izejvielas un ēdienu, pašiem gatavot mājās ir lētāk. Viņa arī uzsvēra, ka cilvēkiem trūkst prasmes, kā garšīgi pagatavot pārtikas paku saturu, un šīs prasmes noteikti būtu jāveicina.

AS "Rīgas Centrāltirgus" valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks uzsvēra arī veiksmīgo sadarbības pieredzi ar Rīgas domes Labklājības departamentu, kas Rīgas Centrāltirgū ikvienam rīdziniekam regulāri organizē iespēju bez maksas piedalīties veselīga uztura meistarklasēs, tādējādi palīdzot smelties ne vien idejas veselīgas ēdienkartes dažādošanai, bet arī plānot iepirkšanos ekonomiski izdevīgāk un pārdomātāk.

Ar interesi klātesošie diskusijas dalībnieki uzklausīja Kasparu Kondratjuku par Kaņepes Kultūras centra realizēto sociālo projektu – Kopienas ledusskapis. Projekts tiek realizēts jau divus mēnešus un guvis lielu atsaucību iedzīvotāju vidū. Kaņepes Kultūras centra pārstāvis uzsvēra, ka sabiedrībai ir jāmācās atdot, ko pašiem vairs nevajag vai nevar izlietot, jo tas ir ļoti audzinošs moments un kultūras jautājums.

Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča atzīmēja, ka dienests uzrauga un nodrošina drošu, nekaitīgu pārtikas apriti. Un, ja ir izstrādāts koncepts ar jaunu iniciatīvu, kā piemēram, Kopienas ledusskapis, tad viņi ir gatavi sadarboties un konsultēt, lai, ievērojot normatīvo aktu bāzi, varētu realizēt arī citus projektus, kas ir saistīti ar pārtikas apriti. Viņa arī atzīmēja, ka cilvēkiem ir jāmācās iepirkties, rēķināt, taupīt un gatavot maltīti gudri.

Visi klātesošie atzina, ka cilvēkiem ir jāveido gudras iepirkšanās un saimniecības vadīšanas prasmes, jo, nepareizi saimniekojot, cilvēki vispirms rada zaudējumus sev un pēc tam arī sabiedrībai. Tālākai sadarbībai kopienu iniciatīvas ir ļoti svarīgas, tāpēc Rīgas domes Labklājības departaments jau plāno nākamo tikšanās reizi, aicinot uz sarunu šīs diskusijas dalībniekus, nevalstiskās organizācijas, apkaimes biedrības un citus interesentus, kuri vēlas saimniekot gudri un kuri vēlas iedzīvināt un veicināt prasmes par sociāli atbildīgu paradumu veidošanu pārtikas apritē, dzīves prasmju pilnveidi un jaunu iniciatīvu ieviešanu zaļākai un labklājīgākai dzīvei.

 

Rīgas Veselības Centrs