Starptautiskie projekti 2017. gadā

Rīgas domes Labklājības departaments īsteno ES līdzfinansētu projektu “Uzlabot sociālās iemaņas un darba prasmes vidēja gadagājuma vīriešiem ar alkohola atkarību pagātnē” (“VAIRĀK IESPĒJU!” ; “MUCH MORE” CB 694) Eiropas teritoriālās sadarbības programmas 2014.-2020.gadam Centrālā Baltijas jūras reģiona apakšprogrammas ietvaros.

Projekta mērķis - uzlabot sociālās iemaņas un darba prasmes vidēja gadagājuma vīriešiem ar alkohola atkarību pagātnē, iesaistot grupu nodarbībās un sniedzot jaunas iespējas integrācijai sabiedrībā.

Projekta mērķa grupa - 30 līdz 60 gadus veci vīrieši ar alkohola atkarību pagātnē.

Sagaidāmie rezultāti:
•mērķa grupas vīrieši saņēmuši sociālo atbalstu un ieguvuši jaunas prasmes, kas sekmēs iekļaušanos sabiedrībā
•jaunas pieejas un līdzdarbošanās metodes profesionāļiem darbam ar mērķa grupu
•pārrobežu sadarbība un pieredzes apmaiņa, kas stiprinās projekta partneru sekmes mērķu sasniegšanā.

Projektā paredzētās aktivitātes:
•situācijas izvērtēšana visās dalībvalstīs;
•regulāras speciālistu vadītas nodarbības un uztura speciālista konsultācijas projekta dalībniekiem – par veselīgu un ekonomisku uzturu, budžeta plānošanu un praktiskās nodarbības ar ēdiena pagatavošanu; fiziskās aktivitātes kvalificēta trenera vadībā; psihoterapijas un mākslas nodarbības, ietverot dažādus virzienus (mākslas, mūzikas, drāmas u.c.);
•semināri speciālistiem;
•pieredzes apmaiņas braucieni projektā iesaistītajiem speciālistiem.

Informācija par projektu:
Projekta ilgums: 2017. gada 8. septembris – 2019. gada 31. augusts.
Projektā sadarbojas:
Baltijas reģiona veselīgo pilsētu asociācija, Somija | Zilās Lentes asociācija, Somija |
Rīgas domes Labklājības departaments, Latvija | STICKAN - krīžu centrs vīriešiem, Zviedrija
Projektu līdzfinansē ES (ERAF) 207.984,26 EUR apmērā.
Lai uzzinātu vairāk par projektu, sazinieties ar mums!
Projekta koordinatore: Aija Vecenāne (aija.vecenane@riga.lv)

Facebook: https://www.facebook.com/ProjectMUCHMORE/?fref=ts

Mājaslapa: http://projectmuchmore.weebly.com/

..................................................................................................................................................

Rīgas pilsētas pašvaldība (turpmāk – Pašvaldība) šodien, ar pirmo no diviem pieredzes apmaiņas braucieniem ir uzsākusi projekta “Labklājības tehnoloģijas - informācijas tehnoloģiju resursi ilgstošās aprūpes pakalpojumu saņēmēju patstāvīgai dzīvošanai Ziemeļvalstīs” (Nr.PA-GRO-988; turpmāk - Projekts) īstenošanu Ziemeļu Ministru padomes biroja administrētās Ziemeļu un Baltijas valstu mobilitātes programmas „Valsts administrācija” projektu konkursa ietvaros.
Pašvaldības pārstāvji 8 cilvēku sastāvā laika posmā no 17.10.2017. līdz 20.10.2017. devās pirmajā pieredzes apmaiņas braucienā Zviedriju, kur apmeklēs Stokholmas un Vasterosas pašvaldības institūcijas un privātās organizācijas un apmainīsies pieredzē par pieejamajiem informācijas tehnoloģiju instrumentiem, kas nodrošina ilgstošās aprūpes pakalpojumu saņēmēju neatkarību un patstāvīgāku dzīvošanu (turpmāk – Labklājības tehnoloģijas).
Projekta mērķis ir Dānijā un Zviedrijā iepazīties ar Ziemeļvalstu izstrādātajiem informācijas tehnoloģiju risinājumiem un izvērtēt, kādi soļi Rīgas pašvaldībai ir veicami, lai pārņemtu Ziemeļvalstu labo praksi attiecībā uz “Labklājības tehnoloģijām”.
Projekts Pašvaldībai ir īpašs ne tikai tāpēc, ka tiek veicināta starptautiskā sadarbība ar ziemeļu kaimiņu pašvaldībām, bet arī tāpēc, ka tiek veicināta Rīgas pašvaldības starpinsitucionālā sadarbībā, jo bez Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāvjiem, pieredzes apmaiņā arī ir devušies Rīgas domes Informāciju un tehnoloģija centra, Rīgas pašvaldības Bērnu un jauniešu centra, un Rīgas sociālā aprūpes centra “Gaiļezers” darbinieki.

.....................................................................................................................................................

Projekta "Labklājības tehnoloģijas" - pieredzes apmaiņas brauciens uz Zviedriju

Īstenojot projektu “Labklājības tehnoloģijas - informācijas tehnoloģiju resursi ilgstošās aprūpes pakalpojumu saņēmēju patstāvīgai dzīvošanai Ziemeļvalstīs” (PVS ID 3689), astoņi Rīgas pilsētas pašvaldības pārstāvji laika periodā no 17.10.2017. līdz 20.10. 2017. devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Stokholmas un Vasterosas pašvaldībām Zviedrijā.

Tikšanās laikā Ziemeļvalstu Labklājības centrā (Nordic Wellfare centre) bija iespēja gūt vispusīgu informāciju par labklājības tehnoloģiju projektiem, kuru mērķis ir palīdzēt cilvēkiem kļūt neatkarīgākiem, uzturoties aprūpes centros. Zviedrijā aktuāla ir sociālo pakalpojumu digitalizācijas programma. Digitalizācijas nepieciešamības galvenais iemesls ir tas, ka sabiedrība noveco, arvien vairāk cilvēkiem ir vajadzīgi dažāda veida aprūpes pakalpojumi, tā rezultātā fizisko darba roku trūkums palielinās un tāpēc ir jāmeklē IT risinājumi. Ir izstrādāta digitalizācijas stratēģija 2017-2020.
SEKOIA Sweden pārstāvji iepazīstināja ar jaunu digitālu sistēmu, kas ļauj nodrošināt gan klienta uzraudzību aprūpes centros, gan arī sniedz saziņas iespējas klientam ar tuviniekiem. Ar šādas tehnoloģijas palīdzību, izmantojot klienta rīcībā esošo planšetekrānu, aprūpes centrā esošais ģimenes loceklis var attālināti sazināties ar tuviniekiem, saņem fotogrāfijas, viņam tiek nodrošināta piekļuve radio, elektroniskajam kalendāram, tiek nodrošināta iespēja iegādāties nepieciešamās preces. Sistēma uzlabo darbinieku darbu, jo ļauj ātri un efektīvi prioritizēt klientu vajadzības, tās analizēt, būtiski samazinot klientu lietu dokumentēšanas apjomu, uzkrājot tos sistēmā. Šādu tehnoloģiju jau šobrīd izmantoto 17 pašvaldībās Dānijā, Anglijā, kā arī Stokholmā.

Zviedrijas pašvaldības aktīvi iesaistās aprūpes centru darbības nodrošināšanā, sniedzot nepieciešamo atbalstu. To apliecināja aprūpes centra Vasterosas pašvaldībā apmeklējums. Šis aprūpes centrs ir maksimāli pielāgots mājas videi, īstenojot atvērto durvju principu un nodrošinot klientam iespēju pārvietoties pa ēku, arī daļu pagalma, mazinot stresu gan darbiniekiem, gan klientiem. Klientu drošības nolūkos aprūpes centros ir video novērošana, bet demenču nodaļās praktizē arī durvju slēgšanu klientu drošības labad.
Inovāciju izstrādei un ieviešanai Zviedrijā ir izveidoti vairāki inovāciju centri. Brauciena laikā tika apmeklēts inovāciju centrs MISTEL, kurš nodrošina inovācijas pašvaldības finansētajiem veselības un sociālās aprūpes pakalpojumiem senioriem un cilvēkiem ar invaliditāti. Centra pārstāvji tiekas ar inovatoriem un izvērtē to ieviešanas iespējas. Inovāciju testēšanā tiek iesaistīti arī klienti, jo tieši vecāka gadagājuma cilvēki, kas ir šo tehnoloģiju izmantotāji, vislabāk spēj sniegt Inovāciju centra darba process nemainīgi sastāv no desmit soļiem – plānošana, izmaksas, izpēte, fokusgrupas, riska analīze, tiesiskais regulējums, tests, atgriezeniskā saite, ziņojums, piegāde.

Brauciena laikā tika apmeklēta Halleborga – aprūpes komplekss veciem cilvēkiem un cilvēkiem ar demenci. Aprūpes komplekss darbojas trīs gadus un tajā viss ir maksimāli pielāgots klientu ērtībām un drošībai – grīdas ar sensoriem, klientiem rokassprādzes uzraudzībai, katram ēkas stāvam apzīmējumos sava krāsa, stāvos dienas laikā ir atvērtas durvis, lai klienti var brīvi pārvietoties. Gaiteņos durvju apmales vai krāsojums kopumā ir pārdomāts tā, lai klientam maksimāli precīzi vizualizētu virzienu, kur viņam ir vēlams doties un maksimāli minimizējot klienta interesi par telpām, kas ir tikai personālam, vai izejai uz āru. Aprūpes centra darbinieki izmanto mobilo telefonu kā vienīgo ierīci uz kuru pienāk visa nepieciešamā informācija par klientu, piemēram, ja klients ir nokritis, kur gājis un ko darījis.

Tikšanās laikā Zviedrijas Aprūpes organizācijā (Swedish Care International AB), kura piedāvā apmācības saskaņā ar karalienes Silvijas filozofiju un iestrādnēm ar demenci saistītos jautājumos, tika saņemta informācija par sadarbības iespējām organizēt apmācības Rīgas aprūpes centru speciālistiem un darbiniekiem.

Projekta mērķis ir Dānijā un Zviedrijā iepazīties ar Ziemeļvalstu izstrādātajiem informācijas tehnoloģiju risinājumiem un izvērtēt, kādi soļi Rīgas pašvaldībai ir veicami, lai pārņemtu Ziemeļvalstu labo praksi attiecībā uz “Labklājības tehnoloģijām”.

...................................................................................................................................................

Projekta "Labklājības tehnoloģijas" - pieredzes apmaiņas brauciens uz Dāniju

Īstenojot projektu “Labklājības tehnoloģijas - informācijas tehnoloģiju resursi ilgstošās aprūpes pakalpojumu saņēmēju patstāvīgai dzīvošanai Ziemeļvalstīs”, pieci Rīgas pašvaldības pārstāvji laika periodā no 07.11.2017. līdz 10.11. 2017. devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Kopenhāgenu un Hillerodu, Dānijā .

Brauciena laikā bija iespēja apmeklēt sociālās aprūpes centrus vairākās Dānijas pašvaldībās un iepazīties ar labklājības tehnoloģiju izmantoju tajos. Galvenais tehnoloģiju izmantošanas mērķis ir atvieglot darbinieku fizisko slodzi aprūpes veikšanas laikā, samazināt darbinieku skaitu, veidot ciešāku personīgo kontaktu ar klientu.
Broparkenas sociālās aprūpes centrā dzīvo 78 klienti, tai skaitā aptuveni 80% personas ar demenci. Aprūpes centrā strādā 80 darbinieki. Telpas ir iekārtotas maksimāli mājīgi, saglabājot klientiem ierastās mājas vides sajūtu. Darbā ar klientiem tiek izmantots krēsls, kas relaksē un līdzsvaro klienta emocionālo stāvokli, tas ir īpaši noderīgs personām ar demenci, bērniem ar autismu. Krēsla darbības gaitā tiek atskaņota mūzika un ir iespēja izvēlēties trīs programmas, viena ir īpaši izstrādāta personām ar demenci. Personām ar demenci aprūpes centrā ir speciāli izveidota telpa, kas ir iekārtota kā mājīga relaksācijas dzīvojamā istaba. Pie sienas uz ekrāna mūzikas pavadībā rāda dažādas fotogrāfijas, kas ir īpaši piemeklētas katra klientu vajadzībām. Var tikt izveidots arī paša klienta personīgo fotogrāfiju albums kā atmiņu katalizators. Centrā gaismas regulācijai ir īpaša nozīme. Tiek izmantota sistēma, kur gaismas krāsa un stiprums ir piemērots dienas ciklam – no rīta spoža balta gaisma, lai vieglāk pamosties, vakarā dzeltenīga, mierīga, lai vieglāk sagatavoties nakts mieram. Centrā izmanto sistēmu, kas aizstāj funkcionālo gultu. Tā sastāv no plāna matrača, ko klāj zem lielā gultas matrača un ar pults palīdzību ir iespējams klientu piecelt sēdus bez fiziskas piepūles, jo sistēma to izdara darbinieka vietā. Arī aprūpes centra pagalms, kurā atrodas atpūtas zona un strūklaka, ir veidots izmantojot tehnoloģijas – īpaši sensori stimulē maņas - skaņas, smaržu, tausti, utml. Tiek izmantota arī gulta, ko ar pults palīdzību ir iespējams pārveidot par atpūtas krēslu, proti, klients no guļus stāvokļa var tikt pacelts pilnībā sēdus un otrādi. Nav nepieciešamības klienta pacelšanai sēdus pozā pieaicināt vēl otru darbinieku un tāpēc veidojas labāka komunikācija ar klientu. Aprūpes centrā uz katriem 10 klientiem ir 3 aprūpētāji. Demento klientu veselības uzturēšanai darbā izmanto arī interaktīvās brilles, kas ļauj virtuāli pabūt vietās, kuras klients fizisku traucējumu dēļ nevar apmeklēt.

Brauciena laikā bija iespēja iepazīties ar jauno tehnoloģiju testēšanu un pilotprojektu ieviešanu Kopenhāgenas “Living Lab” laboratorijā un Ballerupas pašvaldībā. Projektu izvērtēšana balstīta uz pieeju, ka vienlīdz svarīgi ir visi aspekti - iedzīvotāji (viņu vēlme izmantot tehnoloģijas), tehnoloģijas, ekonomika (investīcijas, darbinieku skaita samazināšana, citu tehnoloģiju aizstāšana) un organizācijas (motivācija, darbinieki, darba izpilde). Sociālās sistēmas ietvaros tiek analizētas katras jomas rezultāti, visiem četriem aspektiem ir jābūt saskaņā. Tikšanās laikā tika uzsvērts, ka tehnoloģiju ieviešanas lietderīgumu ir svarīgi vērtēt arī no cilvēciskā faktora puses – gadījumos, kad svarīgs ir cilvēka klātesamības faktors, tehnoloģijas neievieš.
Ballerupas pašvaldībā tiek testētas daudzas inovācijas. Testa periods ilgst apmēram pusgadu, bet lielākā daļa produktu tālāk par testēšanas posmu netiek dažādu iemeslu dēļ, taču viens no galvenajiem iemesliem ir finanses. Kā veiksmīgākie produkti tika demonstrēti - autiņbiksītes ar sensoriem, medikamentu dozēšanas ierīce (palīdz atcerēties, kad jāiedzer zāles), automātiskais bidē, kurš testa nolūkos ir uzstādīts pilsētas publiskajā bibliotēkā, mobilitātes monitors, ko novieto zem klienta gultas matrača, lai tas analizē klienta miega stadijas, kustības, bezmiega iemeslus, utml.
Tika apmeklēts arī aprūpes centrs “Skovhuset” Hellerodas pašvaldībā, kurā uzturas 104 klienti un strādā 140 darbinieki. Aprūpes centrā aptuveni 80% klientu ir personas ar demenci. Katram klientam uzsākot dzīvi aprūpes centrā, tiek apzinātas gan viņa īpašās vajadzības, gan tiek saskaņota viņa vēlme izmantot vai neizmantot katrā istabiņā esošo sensoro grīdu. Aktivitāšu telpas (piem. trenažierus) drīkst izmantot arī citi apkārtnes iedzīvotāji, jo it viss – arī pagalms, ir pieejams visiem, lai maksimāli uzturētu sabiedrisko dzīvi aktīvā formā un lai aprūpes centra klienti justu, ka nedzīvo noslēgtā vidē.

Galvenās atziņas pēc brauciena:
- Dānijā dažādu tehnoloģisko risinājumu pielietošanai labklājības jomā ir jau vairāku gadu pastāvīga prakse – pašvaldībās ir amata vietas darbiniekiem, kas izvērtē, testē jaunos produktus, jaunās tehnoloģijas, testos iesaistot ne tikai aprūpes centru klientus, bet arī apkārtnes iedzīvotājus. Valstī ir speciāli sociālo tehnoloģiju regulējoši normatīvi akti;
- Dānijas līdzīgi kā Zviedrijā, ir liela uzticēšanās starp iedzīvotājiem un publisko sektoru. Iedzīvotāji tiek iesaistīti dažādu tehnisko risinājumu ieviešanas pilotprojektos, tāpēc ir apmierināti ar ieviesto produktu pielietošanas iespējām, jo jau ikdienā ir aktīvi elektronisko ierīču, saziņas ierīču lietotāji;
- labklājības tehnoloģijas palīdz ietaupīt laiku, informācijas apmaiņu, saīsina reaģēšanas laiku uz klienta problēmas risinājumu;
- iegūtā pieredze varētu veicināt ilgtermiņā domāt par ziemeļvalstīs redzēto tehnoloģiju izmantošanu Rīgas pašvaldības sociālās aprūpes iestādēs.

Projekta mērķis ir Dānijā un Zviedrijā iepazīties ar Ziemeļvalstu izstrādātajiem informācijas tehnoloģiju risinājumiem un izvērtēt, kādi soļi Rīgas pašvaldībai ir veicami, lai pārņemtu Ziemeļvalstu labo praksi attiecībā uz “Labklājības tehnoloģijām”.

Sagatavoja: A.Izinkēvičs Projektu koordinācijas sektora vadītājs, tālr. 67105166

....................................................................................................................................................

 

 

 

Rīgas Veselības Centrs