RD Labklājības departamenta dalība starptautiskajās organizācijās

ESN

Eiropas Sociālais tīkls

Eiropas sociālais tīkls (turpmāk – EST) ir bezpeļņas organizācija, kuru dibināja 1998.gadā Dānijas, Islandes Zviedrijas, Francijas, Nīderlandes, Vācijas, Beļģijas un Apvienotās Karalistes sociālo vadītāju apvienības. Kopš 2006.gada EST līdzfinansē Eiropas Komisija, bet 2007-2013.g ada periodā EST tika atbalstīts no Eiropas Komisijas programmas Nodarbinātība un sociālā solidaritāte jeb programmas PROGRESS 2007-2013.
Eiropas Sociālais tīkls tika izveidots, lai apgūtu inovatīvus risinājumus un uzlabotu sociālo pakalpojumu kvalitāti. Tas apvieno institūcijas, kuras veido, pārvalda un īsteno sociālos pakalpojumus. Rīgas domes Labklājības departaments piedalās tīkla pasākumos kopš 2013. gada sākuma, bet Rīgas pilsētas pašvaldība oficiāli Eiropas Sociālā tīklā darbojas kopš 2013. gada oktobra.
Rīgas domes Labklājības departamenta (turpmāk – Departaments) pārstāvji sākumā piedalījās tikai EST organizētajos semināros, taču kopš 2014.gada septembra, kad EST Novecošanas un aprūpes darba grupā tika iekļauts Departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors, Rīgas pilsētas pašvaldības loma tīklā pieauga. Dalība EST Novecošanas un aprūpes darba grupā deva iespēju Rīgas pilsētas pašvaldībai dalīties ar savu pieredzi par integrētiem pakalpojumiem vecāka gada gājuma cilvēkiem, tostarp aizpildot tīkla aptaujas anketas tika dots ieskats sociālo pakalpojumu organizēšanas procesam Latvijā. Piedaloties EST Novecošanas un aprūpes darba grupā Departamenta pārstāvji iesniedz kopumā 6 labās prakses piemērus pakalpojumiem un iniciatīvām, kuras tālākā posmā tika analizētas pieaicinot citu valstu sociālo pakalpojumu un politikas veidošanas ekspertus.
EST ietvaros 2016.gadā Departaments sadarbībā ar nevalstisko organizāciju “Rūpju bērns” iesniedza starsektorālu pieredzes apmaiņas projektu, kurš tika apstiprināts no EST puses. Sadarbības pilsēta projekta ietvaros bija no Stenungsunda (Zviedrija). Projekta mērķis bija iegūt informāciju un apmainīties ar pieredzi, kas ļautu uzlabot un pilnveidot sociālos pakalpojumu klāstu cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem. Projekta noslēgumā Rīgas pašvaldības pārstāvji un nevalstiskās organizācijas “Rūpju bērns” pārstāvis bija iepazīstināti ar Zviedrijas pieredzi cilvēku ar garīgās attīstības traucējumiem nodarbinātības problēmu risināšanā, īpašu uzmanību pievēršot atbalstītā darba koncepcijai un atbalstītā darba pakalpojumu organizēšanu dotajai mērķa grupai. Projekta laikā notika arī vizītes uz 6 dienas centriem, kuros organizēti atbalstītā darba pakalpojumi cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem, kā arī tika sniegts analītisks pārskats par Darba ēnu dienu, kura laikā notika diskusija un viedokļu apmaiņa.
Dalība EST Departamenta pārstāvjiem ļauj salīdzināt Pašvaldības pakalpojumu klāstu un kvalitāti ar citām EST pašvaldībām, kā arī dalīties pieredzē par Eiropas politiskajām stratēģijām attiecībā uz sociālo pakalpojumu sniedzējiem.
Eiropas Sociālā tīkla mājaslapa: http://www.esn-eu.org/home/index.html

 

      Lasīt vairāk

 

2013 ESN Members'​ priorities - how did we do? Lasīt vairāk: https://www.linkedin.com/pulse/2013-esn-members-priorities-how-did-we-do-susan-clandillon

 

Attēlu rezultāti vaicājumam “EURO cities”

Eiropas lielo pilsētu sadarbības tīkls

2002. gada novembrī Rīgas pilsētas pašvaldība (turpmāk – Pašvaldība) oficiāli uzņemta starptautiskajā Eiropas pilsētu organizācijā EUROCITIES. Šī organizācija ir Eiropas lielo pilsētu sadarbības tīkls (vairāk nekā 130 dalībpilsētas 30 Eiropas valstīs), kas izveidots 1986. gadā, lai attīstītu sadarbību starp pilsētām ekonomikas, sociālajā, vides, transporta, kultūras, izglītības, informācijas un citās jomās, veicinātu pilsētu interešu aizstāvību ES un veidotu vīziju par ilgtspējīgu nākotni. EUROCITIES ir zināšanu, ideju, pieredzes apmaiņas, kopīgu problēmu un inovatīvu risinājumu platforma Eiropas mērogā; sadarbības tīkla ietvaros izveidotas atsevišķu nozaru darba grupas.
Rīgas domes Labklājības departaments (turpmāk – Departaments) pārstāvot Pašvaldību īpaši aktīvi piedalās EUROCITIES Sociālo jautājumu foruma Nodarbinātības, Bezpajumtniecības un Ilgtspējīga sociālās iekļaušanas darba grupās, kā arī EUROCITIES konferencēs un semināros, kuros dalās ar saviem labās prakses projektiem – Algoti pagaidu sabiedriskie darbi Rīgas pašvaldībā, vai arī ar Eiropas Sociālā fonda ietvaros īstenoto Motivācijas programmu bezpajumtniekiem un bezdarbniekiem Nr. 1DP/1.4.1.2.4./11/APIA/NVA/179. Pēdējā gadā akcents tiek likts arī uz Publisko iepirkumu tematikas pasākumiem, kuros uzstājas ar savu pieredzi tādas Eiropas pilsētas kā Barselona, Oslo, Edinburga, utt., lai dalītos pieredzē, piemēram, par nodarbinātības veicināšanu piemērojot publisko iepirkumu, kā arī kvalitatīva un pieklājīga darba veicināšana piemērojot publisko iepirkumu vai arī publisko iepirkumu izmantošana, lai iesaistītu sociālo iekļaušanos uzņēmumos. Dalība EUROCITIES tīklos ļauj vairāk iegūt un dalīties pieredzē pašvaldību līmenī plānojot politiskās stratēģijas attiecībā uz sociāliem pakalpojumiem, nodarbinātības politikas veidošanu pašvaldību un valsts līmenī, kā arī par faktoriem, kas ietekmē pašvaldības un sociālo pakalpojuma sniedzējus.
Atsauce uz Rīgas domes mājaslapu: https://pasvaldiba.riga.lv/LV/Channels/Riga_today/Riga_pasaule/starptautiski_sadarbibas_tikli/default.htm

Eiropas lielo pilsētu sadarbības tīkla mājaslapa: http://www.eurocities.eu/

Sociālās tiesības visiem

Eiropas lielākās pilsētas ir gatavas sadarboties ar ES institūcijām un dalībvalstīm, lai nodrošinātu sociālās tiesības visiem. Tā kā esam vistuvāk saviem iedzīvotājiem, mēs vislabāk varam informēt ES politikas veidotājus par iedzīvotāju bažām, lai uzlabotu cilvēku dzīvi. Taču tam ir nepieciešama sadarbība starp partneriem visos pārvaldes līmeņos.
Tāda šodien bija galvenā atziņa EUROCITIES Sociālo lietu forumā Gēteborgā, kad tika publiskots paziņojums “Sociālās tiesības visiem”. Šo iniciatīvu parakstīja 140 Eiropas pilsētas, aicinot aktīvāk iesaistīties dažādus pārvaldes līmeņus, lai veidotu iekļaujošāku un vienotāku Eiropu. Tā kā vairāk nekā puse Eiropas sociālo tiesību pīlāra tiesības un principi ir tieši saistīti ar vietējo līmeni, pilsētu pašvaldības var vadīt to īstenošanu, taču tam ir nepieciešams ES un dalībvalstu atbalsts.
EUROCITIES Eiropas Sociālo lietu foruma priekšsēdētāja un Barselonas pilsētas mēra vietniece Laia Ortiza Gēteborgā teica:
“Mēs ticam, ka spēcīgāka Eiropa ir iespējama tikai tad, ja tās centrā ir cilvēki. Pilsētas strādā plānojot un īstenojot nodarbinātību, sociālo iekļaušanu, labklājības pasākumus un pakalpojumus visiem iedzīvotājiem. Mēs atbalstām sabiedrības visneaizsargātākās grupas un nodrošinām visiem piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem, kā piemēram, bērnu aprūpei, veselības aprūpei un pakalpojumiem saistībā ar mājokli. Tomēr pēc finanšu krīzes pieaugošā nevienlīdzība un nabadzība visā Eiropā ir padarījusi dzīvi grūtāku daudziem cilvēkiem. Ir nepieciešams, lai Eiropas institūcijas mainītu ES ekonomisko modeli un atbalstītu sociālos ieguldījumus, īstenojot uz cilvēkiem centrētu politiku un pakalpojumus. Pārāk ilgi sociālā kohēzija ES līmenī ir atstāta novārtā uz ekonomiskās izaugsmes rēķina – tagad ir pienācis laiks rīkoties! Mēs esam gatavi sadarboties ar ES institūcijām un dalībvalstīm, lai ievērojami uzlabotu mūsu iedzīvotāju dzīvi.”
EUROCITIES aicina ES un dalībvalstis:
•nodrošināt pilsētu ietekmi lēmumu pieņemšanā
•piešķirt līdzekļus no Eiropas Struktūrfondiem un investīciju fondiem, lai īstenotu sociālo tiesību pīlāru un novirzītu šos līdzekļus tieši tur, kur tie ir visvairāk vajadzīgi vietējā līmenī
•sasaistīt Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu ar ES pilsētprogrammu, kurā jau ir ieviesta daudzlīmeņu pārvaldība
•pieņemt Eiropas Padomes ieteikumu stiprināt tiesības uz mājokļiem par pieņemamu cenu
•piešķirt pilsētām lielāku lomu sociālās aizsardzības un sociālās iekļaušanas atvērtajā koordinācijas metodē, ļaujot tām iesaistīties ES sociālās politikas veidošanā, tās uzraudzībā un īstenošanā vietējā līmenī
•mainīt ES ekonomikas modeli, iekļaujot izdevumus sociālajai politikai un sociālajiem pakalpojumiem kā ieguldījumus nevis izmaksas, aizstājot taupības pasākumus ar sociālo ieguldījumu pasākumiem
Mēs esam gatavi sadarboties ar ES institūcijām un dalībvalstīm, lai padarītu sociālās tiesības par realitāti, kā arī esam gatavi vadīt virzību uz stiprāku sociālo Eiropu. 

 

 

Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāvji no 3.-4.aprīlim piedalījās EUROCITIES tīkla Sociālo jautājumu forumā (turpmāk – Forums), kas norisinājās Portugāles galvaspilsētā Lisabona. Forumā diskusijās piedalījās, 140 dalībnieki no 40 Eiropas pilsētām, par efektīviem veidiem, kā reaģēt un novērst problēmas attiecībā uz nabadzību un pieaugošo nevienlīdzību pilsētās.
Vairāk par Foruma diskusiju rezultātiem lasiet šeit: http://eurocities.eu/eurocities/news/Cities-reaffirm-their-commitment-to-fight-against-poverty-and-rising-inequalities-WSPO-ALABNW
Bildes no Foruma skatīt šeit: https://www.flickr.com/photos/eurocities/sets/72157679231246073

 

Attēlu rezultāti vaicājumam “WHO European Region” 

Eiropas veselīgo pilsētu tīkls

Eiropas veselīgās pilsētas ir Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Veselīgo pilsētu programma (Healthy Cities), kuras ietvaros PVO sadarbojas ar vietējām pašvaldībām vietēja līmeņa veselības veicināšanas jautājumu risināšanai. Tāpat programma koncentrējas uz veselības iekļaušanu politisko un sociālo jautājumu darba kārtībā, kā arī uz sabiedrības veselības stiprināšanu vietējā līmenī. Tā uzsver vienlīdzību veselības jautājumos, vietējo pārvaldes līdzdarbību, solidaritāti, starpsektoru sadarbību un nepieciešamību pēc darbībām, kas vērstas uz veselību nelabvēlīgi ietekmējošo faktoru novēršanu.
PVO uzsver, ka Veselīgas pilsētas ir tās, kas pastāvīgi rada un uzlabo fizisko un sociālo vidi, paplašinot resursus, kas ļauj vietējiem iedzīvotājiem savstarpēji atbalstīt vienam otru, pildot visas dzīves funkcijas un attīstot viņu maksimālo potenciālu.
Rīgas pilsētas pašvaldība 2014.gada 6.jūnijā kļuva par PVO Eiropas Veselīgo pilsētu tīkla dalībnieci. Viens no nosacījumiem dalībai Veselīgo pilsētu tīklā ir ikgadējās biznesa un tehniskās konferences apmeklējums. Ikgadējās konferences laikā tiek plānotas tikšanās ar vadošajiem veselības aprūpes un sabiedrības veselības politikas veidotājiem Eiropā. Konferences ietvaros tiek veidota īpaša darba grupa un paneļdiskusija sabiedrības veselības politikas veidotājiem un darba grupas PVO Veselīgo pilsētu tīkla koordinatoriem, kas sniedz praktiskus ieteikumus turpmākajam darba procesam. Paneļdiskusijās prezentētie sabiedrības veselības problēmu risinājumi tiek izmantoti plānojot veselības veicināšanas pasākumu un projektus Rīgas pilsētā.
Pievienošanās veselīgo pilsētu tīklam ir uzlabojusi ne tikai Latvijas galvaspilsētas prestižu pasaulē, bet ļauj arī piesaistīt Eiropas fondu finansējumu, lai pilsētā izveidotu pēc iespējas veselīgāku vidi. Piemēram, izveidot parkus un zaļās zonas, radīt infrastruktūru, kas mudinātu cilvēkus pavadīt vairāk laika svaigā gaisā un vecinātu aktīvu dzīvesveidu (veloceliņi, trenažieri brīvā dabā, labiekārtotas atpūtas zonas), jaunu poliklīniku būve un zaļā enerģija – tie ir daži no Veselīgās pilsētas projektiem, kuri ļauj pretendēt uz ES finansējumu.
Koordinatoru sanāksme apvieno visus Eiropas Veselīgo pilsētu tīkla koordinatorus, tās mērķis ir sniegt tehnisku atbalstu pilsētu politikas plānošanas dokumentu saskaņošanai un Eiropas sabiedrības veselības politikas plānošanas dokumenta Veselība 2020 koordinētai un vienotai ieviešanai Eiropā.
Dalība PVO Veselīgo pilsētu programmā ļauj gūt starptautisku pieredzi, jaunus sadarbības partnerus un projektus, kā arī veicināt Rīgas pilsētas atpazīstamību Eiropā un pasaulē.

Par PVO lasīt vairāk: http://www.euro.who.int/en/health-topics/environment-and-health/urban-health/activities/healthy-cities

 

Home
Veselības veicināšanas Eiropas sadarbības tīkls

Veselības veicināšanas Eiropas sadarbības tīkls (EuroHealthNet) ir Eiropas partnerība, kuras mērķis ir uzlabot veselību, vienlīdzību un labklājību Eiropas Savienībā, īstenojot aktivitātes sabiedrības veselības pētniecībā, interešu aizstāvībā un veicināšanā. Tā apvieno 50 Eiropas Savienības dalībvalstu sabiedrības veselības institūcijas, nevalstiskās organizācijas un sadarbības partnerus. Tās dalībnieki var būt gan nacionālas, reģionālas, valsts un pašvaldību organizācijas, gan nevalstiskās organizācijas, kas ir atbildīgas par iedzīvotāju veselības veicināšanu, sociālo aprūpi un labklājību. Dalībvalstu ieguvumi no dalības šajā sadarbības tīklā ir dažādas iespējas izstrādāt un īstenot ES programmu atbalstītos projektus; dažādi pieredzes apmaiņas pasākumi un sadarbība ar citām EuroHealthNet organizācijām, kapacitātes celšanas apmācības programmas un kursi; dalība ES ekspertu paneļos un darba grupās par aktuālām sabiedrības veselības un sociālās nevienlīdzības mazināšanas tēmām; dalība PVO Veselības stratēģijas 2020 gadam realizācijā un ekspertu darba grupās, kā arī pieeja visu partneru un asociācijas realizētajiem projektiem, labākajiem prakses piemēriem un aktuālajiem projektu konkursiem.
EuroHealthNet sadarbības tīklā 2014.gada 11. jūnijā tika uzņemts arī Rīgas Domes Labklājības departaments. Rīgas domes Labklājības departaments aktīvi iesaistās organizācijas darbībā un projektu īstenošanā, tādējādi palīdzot nodrošināt labākās pieredzes apmaiņu ar citām dalībvalstīm un prezentēt veiksmīgos projektus, kas realizēti Rīgas pilsētā ar mērķi mazināt nevienlīdzību veselības aprūpē un uzlabot iedzīvotāju veselību.
Rīgas pašvaldība ir pārstāvēta arī EuroHealthNet valdē, kas sniedz iespēju Rīgas pilsētai aktīvi iesaistīties organizācijas darbā un paust savu viedokli un nostāju sabiedrības veselības jomā.
Labklājības departamenta pārstāvji aktīvi izmanto EuroHealthNet sniegtās iespējas piedalīties apmācību darba grupās un pieredzes apmaiņas vizītēs par dažādām ar veselības politikas veidošanu un īstenošanu saistītām tēmām, piemēram, ilgtspējīga attīstība, nevienlīdzības mazināšana, un pakalpojumu pieejamība.
Vairāk informācijas par EuroHealthNet: http://eurohealthnet.eu/

 

 

Informējam, ka budžeta programmā „Sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām” 2019.gadam paredzētais finansējums ir apgūts pirmajās divās kārtās un saskaņā ar Rīgas domes Labklājības departamenta 23.01.2018. iekšējo noteikumu Nr. DL-18-1-nts “Kārtība, kādā tiek izskatīti pieprasījumi un piešķirts finansējums no kārtējā gada budžeta programmas „Sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām”” (noteikumi ar pielikumiem tekstā apakšā) 34.punktu nākamā nevalstisko organizāciju Finansējumu pieprasījumu iesniegšanas kārta (15.septembris) netiek izsludināta.

.......................................................................................................................................................

RĪGAS DOMES LABKLĀJĪBAS DEPARTAMENTS

Baznīcas iela 19/23, Rīga, LV-1010, tālrunis 67105151, fakss 67105199, e-pasts: dl@riga.lv

IEKŠĒJIE NOTEIKUMI

Rīgā 2018.gada 23.janvārī Nr. DL - 18 - 1 - nts
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.07.2018.iekšējiem noteikumiem Nr.DL-18-6-nts,
Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.01.2019.iekšējiem noteikumiem Nr.DL-19-1-nts)

Kārtība, kādā tiek izskatīti pieprasījumi un piešķirts finansējums no kārtējā gada budžeta programmas „Sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām”

Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma
72.panta pirmās daļas 2.punktu un
73.panta pirmās daļas 4.punktu

I. Vispārīgie jautājumi
1. Kārtība nosaka, kā Labklājības departamentā (turpmāk tekstā – Departaments) tiek pieņemti un izskatīti pieprasījumi par finansiālās palīdzības nepieciešamību (turpmāk tekstā – Finansējuma pieprasījums) un piešķirts finansējums no apstiprinātās kārtējā gada budžeta programmas „Sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām”.
2. Paziņojums par Finansējuma pieprasījumu iesniegšanas kārtību tiek publicēts portālā www.ld.riga.lv. 

II. Finansēšanas mērķis
3. Finansēšanas mērķis ir atbalstīt nevalstisko organizāciju (turpmāk tekstā - NVO) pakalpojumus (pasākumus) sociālajos, veselības veicināšanas un slimību profilakses jautājumos un veicināt sociālo, veselības aprūpes un nodarbinātības pakalpojumu pieejamību Rīgā.
4. Pakalpojuma (pasākuma) labuma saņēmēji ir Rīgas pilsētas iedzīvotāji.
5. Finansējums netiek paredzēts pakalpojumiem (pasākumiem), kuriem ir piešķirts cits finansējums no kārtējā gada pašvaldības budžeta līdzekļiem vai citiem valsts vai pašvaldību finanšu avotiem, vai kuru mērķis ir popularizēt sniegtos pakalpojumus un/vai piesaistīt jaunus klientus.

III. Finansējuma pieprasījuma iesniegšana
6. Finansējums tiek piešķirts atbilstoši noteiktajām Prioritātēm un nosacījumiem NVO aktivitāšu īstenošanai (1.pielikums).
7. Ja NVO ir reģistrēta mazāk par vienu gadu, Finansējuma pieprasījums netiek izskatīts.
8. Finansējuma pieprasījums tiek izskatīts, ja pretendents Departamentā iesniedz:
8.1. Finansējuma pieprasījuma veidlapu (2.pielikums);
8.2. Pakalpojuma (pasākuma) tāmi (3.pielikums);
8.3. 8.2.1 Finansējuma pieprasījumu atbalsta saņemšanai šo iekšējo noteikumu 1.pielikuma 5.3.1.apakšpunktā noteiktajai prioritātei un veselības aprūpes profesionālo asociāciju (nevalstisko organizāciju) rīkotajos pasākumos ar mērķi paaugstināt zināšanu līmeni un uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti Rīgas pilsētas iedzīvotājiem, ir paredzēti vismaz četri bezmaksas ielūgumi pašvaldības ārstniecības iestādēm;
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.07.2018.iekšējiem noteikumiem Nr.DL-18-6-nts)
8.4. Citus šo noteikumu 1.pielikuma 3.punktā norādītos dokumentus.
9. Finansējuma pieprasījums tiek izskatīts, ja pretendents iesniedzis Departamentā šo noteikumu 8.punktā minētos dokumentus līdz attiecīgajā kārtā šo noteikumu 33.punktā noteiktajam datumam.
10. Pretendentam ir tiesības iesniegt vairākus Finansējuma pieprasījumus, nepārsniedzot šo noteikumu 1.pielikuma 2.punktā noteikto finansējuma apjomu.
11. Ja vairāki pretendenti iesniedz Finansējuma pieprasījumu vienam pakalpojumam (pasākumam), atbalstīts var tikt tikai viena pretendenta Finansējuma pieprasījums.
12. Finansējuma pieprasījumu var iesniegt:
12.1. ar e-parakstu (drošs elektroniskais paraksts) parakstītā veidā, latviešu valodā uz Departamenta oficiālo e-pasta adresi: dl@riga.lv (iesniedzot visus 8.punktā minētos dokumentus);
12.2. vai drukātā formā 2 eksemplāros (viens oriģināls un viena kopija) latviešu valodā, datorsalikumā Departamenta 3.stāva sekretariātā Rīgā, Baznīcas ielā 19/23; papildu uz Departamenta oficiālo e-pasta adresi: dl@riga.lv iesūtot elektroniski Finansējuma pieprasījuma (2.pielikums) un Tāmes (3.pielikums) veidlapas;
12.3. Finansējuma pieprasījums (papīra formā un ar e-parakstu (drošs elektroniskais paraksts) parakstītā veidā iesniedzams līdz šo noteikumu 33.punktā noteiktā datuma plkst.16.00. Ja minētais datums iekrīt sestdienā, svētdienā vai svētku dienā, tad Finansējuma pieprasījums iesniedzams nākamajā darba dienā līdz plkst.16:00.

IV. Finansējuma pieprasījuma vērtēšanas kritēriji
13. Finansējuma pieprasījumu, Pakalpojuma (pasākuma) tāmi un citus iesniegtos dokumentus vērtē Departamenta Sociālā vai Veselības pārvalde, aizpildot Atbilstības vērtēšanas kritēriju lapu (4.pielikums) un Kvalitātes kritēriju pārbaudes lapu (5.pielikums) un iesniedz Finanšu nodaļā apkopošanai ne vēlāk kā vienu darba dienu pirms Komisijas sēdes attiecīgajā kārtā.
14. Ja Atbilstības vērtēšanas kritēriju lapā (4.pielikums) vismaz vienam atbilstības kritērijam ir vērtējums “Nē”, Finansējuma pieprasījums tālāk netiek izskatīts un Kvalitātes kritēriju pārbaudes lapa (5.pielikums) netiek aizpildīta. Gadījumā, ja kritēriju izvērtēšanai informācija nav pietiekama, Departamenta speciālisti var pieprasīt no pretendenta papildu informāciju.
15. Finanšu nodaļa vērtē finanšu kritērijus un aizpilda Finanšu kritēriju pārbaudes lapu (6.pielikums), ja Atbilstības vērtēšanas kritēriju lapā (4.pielikums) nevienam atbilstības kritērijam nav vērtējums “Nē”.
16. Finansējuma pieprasījumā paredzētais pakalpojums (pasākums) jāplāno ne ātrāk kā 30 dienas pēc attiecīgās kārtas 15.datuma. Šī prasība neattiecas uz Finansējuma pieprasījumiem, kas iesniegti uz 4.kārtu un papildu kārtu (ja tiek noteikta atbilstoši 3.punktam), bet uz 4. (vai papildu) kārtu iesniegtajos Finansējuma pieprasījumos plānotie pakalpojumi (pasākumi) nedrīkst būt plānoti ātrāk kā Komisija pieņēmusi lēmumu.
17. Pretendenta pieteikums var tikt noraidīts bez tālākas vērtēšanas, ja pretendents nav izpildījis saistības vai Departamentam radušies materiālie zaudējumi jebkura ar Departamentu noslēgtā līguma ietvaros iepriekšējo trīs gadu laikā.

V. Finansējuma pieprasījuma izvērtēšanas komisija un kārtība
18. Lēmumu par NVO finansēšanu pieņem Departamenta Izvērtēšanas komisija (turpmāk tekstā - Komisija) pēc Finansējuma pieprasījuma izvērtēšanas Departamenta attiecīgajās struktūrvienībās.
19. Komisija tiek izveidota ar Sociālo jautājumu komitejas lēmumu un sastāv no Departamenta direktora, diviem Sociālās pārvaldes, diviem Veselības pārvaldes un viena Finanšu nodaļas darbinieka. Komisijas sastāvā var tikt iekļauts/i Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas nozīmēts/i deputāts/i.
20. Komisijas priekšsēdētājs ir Departamenta direktors, kurš vada Komisijas darbu. Komisijas priekšsēdētāja prombūtnes laikā Komisiju vada priekšsēdētāja vietnieks.
21. Komisija pieņem lēmumu 10 darbdienu laikā no šo noteikumu 33.punktā noteiktā datuma attiecīgajā kārtā. 20 darbdienu laikā pēc Komisijas lēmuma pieņemšanas pretendents tiek rakstiski informēts par pieņemto lēmumu.
22. Komisijas sēdes sasauc Komisijas priekšsēdētājs vai tā prombūtnes laikā, komisijas priekšsēdētāja vietnieks. Komisijas priekšsēdētājs nepieciešamības gadījumā var sasaukt ārkārtas Komisijas sēdi.
23. Komisijai ir tiesības vērtēt iesniegtā Finansējuma pieprasījuma Pakalpojuma (pasākuma) tāmes izmaksas un noteikt mazāku finansējumu.
24. Ja Komisija lemj piešķirt mazāku finansējumu nekā pieprasīts, pretendents iesniedz informāciju par iespēju sniegt pakalpojumu, norādot precizēto pakalpojuma apmēru, ievērojot piešķirto finansējumu.
25. Komisija pieņem lēmumu, pamatojoties uz Kvalitātes kritēriju pārbaudes lapā (5.pielikums) un Finanšu kritēriju pārbaudes lapā (6.pielikums) iegūto maksimālo punktu skaitu.
26. Pie ierobežota finansējuma pretendentiem ar iegūtu vienādu punktu skaitu Kvalitātes kritēriju pārbaudes lapā (5.pielikums) un Finanšu kritēriju pārbaudes lapā (6.pielikums) priekšroka tiek dota tiem Finansējuma pieprasījumiem, kuri iesniegti ātrāk atbilstoši pēc reģistrācijas Nr. Departamentā.
27. Komisija var pieņemt lēmumu neatbalstīt Finansējuma pieprasījumu, ja tas atbilst citu Rīgas pašvaldības iestāžu izsludināto konkursu mērķiem vai ir atbilstošs citu Rīgas domes struktūrvienību kompetencei un darbības uzdevumiem.
28. Ja kādā no Kvalitātes kritēriju pārbaudes lapā (5.pielikums) vai Finanšu kritēriju pārbaudes lapā (6.pielikums) norādītajiem kritērijiem uz attiecīgo kārtu iesniegtajam finansējuma pieprasījumam vērtējums ir 0 punkti, vai arī kopējais punktu skaits katrā no pārbaudes lapām ir 3 vai mazāks, attiecīgais finansējuma pieprasījums netiek atbalstīts.
29. Lēmumu Komisija pieņem balsojot ar balsu vairākumu. Vienādu balsu gadījumā noteicošā ir Komisijas priekšsēdētāja balss. Komisija ir lemttiesīga, ja tajā piedalās ne mazāk kā četri Komisijas locekļi.
29.1 Ja Komisijas loceklis ir personīgi ieinteresēts kāda finansējuma pieprasījuma izskatīšanā, viņš par to informē pārējos Komisijas locekļus un nepiedalās šī finansējuma pieprasījuma vērtēšanā un lēmuma pieņemšanā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.07.2018.iekšējiem noteikumiem Nr.DL-18-6-nts)
30. Komisijas sēdes protokolē Finanšu nodaļas darbinieks, kas nav Komisijas loceklis. Protokolu paraksta Komisijas priekšsēdētājs un visi klātesošie Komisijas locekļi, kā arī protokolists.
31. Par konkrētu Finansējumu pieprasījumu izvērtēšanas rezultātiem Komisijas sēdē informē Departamenta Veselības pārvaldes vai Sociālās pārvaldes darbinieks.
32. Pretendentus par Komisijas lēmumu rakstiski informē Finanšu nodaļas darbinieks - protokolists.

VI. Finansējuma piešķiršanas kārtība
33. Finansējums tiek piešķirts četrās kārtās. Komisijā tiek izskatīti Finansējuma pieprasījumi, kas iesniegti līdz 15.februārim, līdz 15.maijam, līdz 15.septembrim un līdz 1.novembrim.
34. Ja pēdējā kārtā netiek apgūts viss finansējums, Komisijai ir tiesības noteikt papildu kārtu un iesniegšanas termiņu. Ja finansējums ir apgūts ātrāk, turpmākās kārtas netiek izsludinātas.
35. Samaksa par Pakalpojumu (pasākumu) tiek veikta pēc Pakalpojuma (pasākuma) īstenošanas vai pirms Pakalpojuma (pasākuma) norises pēc iesniegto attaisnojuma dokumentu (rēķins un finanšu atskaite) izvērtēšanas Departamentā.
36. Komisija var noteikt avansa maksājumu līdz EUR 500, ja pasākums notiek decembrī.
37. Pakalpojuma (pasākuma) īstenošanas gaitā piešķirtā kopējā finansējuma ietvaros ir pieļaujama tāmes izdevumu pozīciju korekcija, ja tas būtiski neietekmē Pakalpojuma (pasākuma) gala rezultātu. Tāmes izdevumu pozīciju korekcija ir pieļaujama 10% apmērā no Rīgas pilsētas pašvaldības piešķirtā finansējuma apmēra.
38. Ja 37.punktā Pakalpojuma (pasākuma) tāmes pozīciju korekcija ir lielāka par 10% no Rīgas pilsētas pašvaldības piešķiramā finansējuma apmēra, tad lēmumu par tāmes pozīciju korekciju pieņem Komisija.

VII. Noslēguma jautājumi
39. Ar šo iekšējo noteikumu spēkā stāšanos atzīt par spēku zaudējušu Departamenta 2017.gada 2.februāra iekšējos noteikumus Nr.DL-17-3-nts „Kārtība, kādā tiek izskatīti pieprasījumi un piešķirts finansējums no kārtējā gada budžeta programmas „Sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām””.

1. pielikums PRIORITĀTES UN NOSACĪJUMI NVO AKTIVITĀŠU ĪSTENOŠANAI 2019. GADAM (ar grozījumiem)

2. pielikums FINANSĒJUMA PIEPRASĪJUMA VEIDLAPA (ar grozījumiem)

3. pielikums PAKALPOJUMA (PASĀKUMA) TĀME

7. pielikums APLIECINĀJUMS

8. pielikums SPECIĀLISTA DZĪVESGĀJUMA APRAKSTA (CV) PARAUGS

4. pielikums ATBILSTĪBAS VĒRTĒŠANAS KRITĒRIJU LAPA (Aizpilda RD Labklājības departamenta darbinieki!)

5. pielikums KVALITĀTES KRITĒRIJU PĀRBAUDES LAPA (Aizpilda RD Labklājības departamenta darbinieki!)

6. pielikums FINANŠU KRITĒRIJU PĀRBAUDES LAPA (Aizpilda RD Labklājības departamenta darbinieki!)

 

Rīgas Veselības Centrs