RD Labklājības departamenta pētījumi

1. Pētījums Bāreņu sociālās funkcionēšanas izvērtējums

Bāreņu Rīgas Sociālā dienesta klientu sociālo funkcionēšanu novērtē pēc 24 kritērijiem, un pamatojoties uz novērtējuma rezultātiem tiek noteikts sociālā darba saturs darbā ar bāreni. Pētījums tika veikts, lai izanalizētu bāreņu sociālo funkcionēšanu, izmantojot sociālas funkcionēšanas novērtēšanas anketas. Papildus 24 kritērijiem tieši vai netieši tika iegūti dati par sekojošiem mainīgajiem: biometriskie dati par bāreni, sociālo darbinieku skaits, kas strādā ar vienu bāreni, vai bārenis sadarbojas vai nesadarbojas, ārpusģimenes aprūpes veids, pakalpojuma sniedzējs, sociāla darbinieka amats, datums, aizpildīto anketu skaits.
Pētījuma norises laiks:  2018. gada  janvāris - 2018. gada aprīlis.
Pētījuma mērķis ir noteikt faktorus, kuri būtiski ietekmē bāreņu sociālo funkcionēšanu un noteikt, kādā veidā un cik stipri tie ietekmē sociālo funkcionēšanu.
Kopsavilkums
1.Bāreņu sociālo funkcionēšanu neietekmē tādi faktori kā bāreņu dzimums, sadarbība ar sociālo darbinieku vai sociāla darbinieka maiņa.
2.Būtiskākā loma sociālajā funkcionēšanā ir aprūpes veidam. Atrodoties audžu ģimenē vai aizbildniecībā sociāla funkcionēšana (pēc 13 kritērijiem) ir vidēji 7.5 reizes augstākā nekā aprūpes iestādē.
3.Izvērtējot sociālo funkcionēšanu jāuzsver, ka bāreņiem augot aprūpes iestādē, īpaši palielinās risks kļūt atkarīgiem no alkohola un nikotīna, ka arī iegūt zemāku izglītību.
4.Bāreņu izglītības, nodarbinātības un ienākumu līmenis ir cieši saistīti sava starpā, analizējot sociālo funkcionēšanu tos var apskatīt kopā.
5.Aprūpes iestādē ir 7.7 reizes lielāks risks iegūt zemu izglītību, kas pirmkārt ietekmē nodarbinātību, līdz ar to zemāku ienākumu līmeni. Tas ir priekšnosacījums tam, ka kritīsies sociāla funkcionēšana finanšu plānošanā, iepirkšanās, laika plānošanā, mājas uzkopšanā, mājokļa jautājums, sociāla aktivitātē, spēja izmantot resursus un attiecībās.
6.Analizējot bāreņu atkarības, konstatēts ka visus atkarību veidus var iedalīt divās grupās:
a.alkohola, narkotiku un nikotīna atkarība;
b.azartspēļu un jauno tehnoloģiju atkarība.

Prezentācija par pētījumu (lasīt vairāk).

2. Autiskā spektra traucējumi un pakalpojumi Rīgas pilsētā

Pieejamie statistikas dati un profesionāļu novērojumi liecina par bērnu ar Autiskā spektra traucējumiem ( turpmāk-AST ) skaita pieaugumu. Par to liecina arī Rīgas Sociālajā dienestā pieaugošais pieprasījums pēc pakalpojumiem bērniem ar AST. Līdz ar to ir nepieciešams analizēt esošos un nepieciešamos sociālos pakalpojumus mērķa grupai, kā arī noskaidrot bērniem ar AST un viņu ģimenēm mērķētos galvenos attīstāmo pakalpojuma virzienus.
Pētījuma norises laiks: 2017. gada  novembris - 2018. gada aprīlis.
Pētījuma mērķis ir analizēt sociālo pakalpojumu atbilstību bērnu ar AST un viņu ģimeņu vajadzībām.
Pētījuma rezultātu kopsavilkums
1.Visā pasaulē, pēdējo 20 gadu laikā, pieaug AST gadījumu skaits, kurš daļēji tiek skaidrots ar diagnostikas uzlabošanos un to, ka cilvēki vairāk vēršas pēc palīdzības, bet pilnībā AST pieaugums nav izskaidrojams.
2.Autiskā spektra traucējumi ir multipla sociāla situācija bērnam, ģimenei, sabiedrībai kopumā. Vienlaikus tā aptver veselības, izglītības un sociālo sistēmu, kas nosaka nepieciešamību multidisciplināras komandas darbam. Kā viens no efektīvas AST mazināšanas priekšnosacījumiem ir adekvāta sadarbība un mijiedarbība starp iesaistītajām nozarēm.
3.Medicīnas nozarē strādājošie nav gatavi personu ar AST plūsmai. Ģimenes ārstiem, kā primārās veselības aprūpes speciālistiem ir vāja izpratne par AST un iniciatīvas trūkums pacientu situācijas izpētē, kas ir nozīmīgi traucējošs faktors bērna agrīnai intervencei un turpmākai iekļaušanai skolu vidē.
4.Speciālisti, kuri atrodas tiešā saskarē ar bērniem ar AST (medicīnas nozares speciālisti, pedagogi), nesniedz/nav informēti par pieejamajiem pakalpojumiem.
5.Informācija par pakalpojumiem pieejama LD mājas lapā, taču tā sniegta administratīvā  valodā, nav uztverama. Informācija nav saprotama iedzīvotājiem.
6.Nepieciešami pakalpojumi bērniem ar AST pēc septiņu gadu vecuma. Efektīvas saskarsmes treniņu un dusmu kontroles grupas skolas vecuma bērniem, kā arī atbalsta izglītojošās grupas vecākiem. Komunikācijas iespējas ģimenēm, kurām ir kopējas intereses.
7.Saņemot rehabilitācijas pakalpojumu nelietderīgi tiek izmantoti cilvēkresursi, nevajadzīgi patērēts sociālo darbinieku un vecāku laiks. Ja bērnam ir speciālistu izstrādāts rehabilitācijas plāns ar ergoterapeita norādījumiem, saņemot pakalpojumu, atkārtoti jāapmeklē ergoterapeits Sociālajā dienestā, lai veiktu novērtēšanu un saņemtu atzinumu par pakalpojuma nepieciešamību.
8.Izvērtējot ģimeņu, kurās aug bērni ar AST vajadzības un Rīgas Sociālā dienesta 2017. gada pakalpojumu klāstu mērķgrupai, secināms, ka pakalpojumu spektrs atbilst bērnu vajadzībām, bet pakalpojumu apjoms nav pietiekams. Jāpievērš uzmanība/jāanalizē pakalpojumi, kuriem ir mazs pieprasījums.
9.Trešā daļa respondentu RSD pakalpojumus nesaņem informācijas trūkuma dēļ, ko apstiprina arī intervijās iegūtā informācija. 68% respondentu nevēlas saņemt pakalpojumus birokratizācijas, rindas pēc pakalpojumiem dēļ, kas varētu liecināt par sarežģītu pakalpojumu saņemšanas mehānismu.
10.Tiek uzsvērta agrīnas intervences nozīme bērnu rehabilitācijā. Respondenti un eksperti atzīmē, ka visnepieciešamākie un vienlīdz svarīgi ir logopēda, ergoterapeita un ABA pakalpojumi un komunikāciju grupas bērniem. Pētījuma gaitā šie pakalpojumi tiek atzīmēti kā viss pieprasītākie.
Ierosinājumi
1.Nepieciešams uzlabot LD mājas lapā pieejamo informāciju par pakalpojumiem, padarot to viegli sasniedzamu un izprotamu.
2.Nepieciešams attīstīt bērniem ar AST pēc 7 gadu vecu pašvaldības atbalstītu pakalpojumu. Nepieciešamas efektīvas saskarsmes, komunikāciju un sadzīves prasmju apguves grupas, kurās iegūtās zināšanas bērniem uzlabotu iekļaušanos skolas vidē, ģimenē. Tādejādi veicinātu ģimenes funkcionēšanu un iekļaušanos sabiedrībā kopumā.
3.Ņemot vērā mērķa grupas īpatnības – izteiktas komunikācijas grūtības, efektīva pakalpojuma saņemšanai nepieciešams ieviest  līdzmaksājumu. Tas rastu iespēju vecākiem piesaistīt bērnam atbilstošu speciālistu.
4.Izslēgt no Rīgas domes Labklājības departamenta 2012. gada 11. janvāra iekšējiem noteikumiem Nr.DL-12-3-nts “Sociālo pakalpojumu bērniem ar funkcionēšanas ierobežojumiem saņemšanas kārtība Rīgas pilsētas pašvaldībā” 9.2 punktu kurš paredz sociālās rehabilitācijas plāna izstrādē piesaistīt RSD Rajona nodaļas ergoterapeitu, ja arī bērnam ir spēkā esoša ergoterapeita izziņa par pakalpojuma nepieciešamību.
5.Apzināti un mērķtiecīgi veicināt Veselības, Labklājības un Izglītības departamentu konstruktīvu sadarbību bērnu ar autiskā spektra traucējumiem un viņu ģimeņu situācijas uzlabošanā.

Prezentācija par pētījumu (lasīt vairāk).

3. Jauniešu ar uzvedības traucējumiem programmu izvērtējums

Rīgas domes Labklājības departaments katru gadu ievieš jaunus, inovatīvus sociālos pakalpojumus, kas balstīti uz sociālo grupu vajadzībām. Jaunā pakalpojuma ieviešana notiek izmēģinājuma posmā, kam seko novērtēšana un novērtēšana. Dotais pētījums tika veikts, lai izvērtētu vienu no 2017. gadā ieviestajiem inovatīvajiem sociālajiem pakalpojumiem – sociālās rehabilitācijas programmu jauniešiem ar uzvedības traucējumiem. Šīs programmas mērķis ir veicināt sociālās atstumtības riskam pakļauto pusaudžu / jauniešu sociālo integrāciju Rīgā un samazināt sociālās atstumtības risku, nodrošinot sociālās rehabilitācijas un atbalsta programmas sociālās izslēgtības riskam pakļautām personām vecumā no 13 līdz 18 gadiem. Programmas saņēmēji ir jaunieši no sociālā riska ģimenēm ar daudzām sociālām problēmām: mācīšanās grūtības, likumpārkāpumi, zemas komunikācijas prasmes, problēmas un konfliktu risināšanas grūtības, atkarības, sociālā izolācija utt. Programmu īstenošanu nodrošina divas organizācijas - “Latvijas Samariešu apvienība” un “Sociālo pakalpojumu aģentūra”. Programmu ilgums ir attiecīgi 6 mēneši un 8 mēneši, katra programma sniedz pakalpojumus 15 jauniešiem vecumā no 13 līdz 18 gadiem. Pētījumā analizēti “Sociālo pakalpojumu aģentūras” īstenotās programmas rezultāti 15 jauniešiem.
Pētījuma norises laiks: 2018. gada marts - 2018. gada jūnijs.
Pētījuma mērķis ir noteikt, vai programmas īstenošana uzlabo jauniešu ar uzvedības problēmām sociālo funkcionēšanu.
Jaunieši tika novērtēti skalā no 1 līdz 10 pēc sekojošiem kritērijiem, kuri apvienoti 4 grupās:
1.Paštēls
•Pašvērtējums
•Paškritika
•Radoša pašizpausme
2.Sociālās prasmes
•Personīga higiēna un pašaprūpe
•Spēja ievērot noteikumus
•Uzvedība
•Prasme darboties komandā
3.Emocionālā noturība
•Emocionālais līdzsvars
•Prasme risināt konflikta situācijas
•Atbildība par savu rīcību
•Prasme sniegt atbalstu
•Prasme konstruktīvi izteikt kritiku
•Cieņa pret pieaugušiem
•Iecietība pret vienaudžiem
4.Motivācija
•Skolas apmeklējums
•Uzcītība
•Motivācija darboties
•Iniciatīvas atspoguļošana
•Karjeras mērķu skaidrība
•Interešu noturība
Datu apstrādei pielietoja aprakstošo statisku lai aprēķinātu vidējas vērtības. Pakalpojuma efektivitātes noteikšanai izmantoja neparametrisko Wilcoxon signed rank testu divām atkarīgām izlasēm. Efekta lielums ir aprēķināts izmantojot formulu: r=z/√N, kur r ir efekta lielums, z ir Wilcoxon signed rank testa aprēķināta vērtība un N ir kopējais īpatņu daudzums no abām izlasēm. Lai noteiktu, cik veiksmīga būs pakalpojuma ieviešana visā Rīgas pašvaldībā, izmantoja Power analysis.

Kopsavilkums
1.Gan vecāki, gan jaunieši atzīmēja, ka vislielākie uzlabojumi notiek grupā Emocionālā noturībā:
a.Par 4 vienībām pieauga emocionālais līdzsvars
b.Par 3 vienībām pieauga prasmes sniegt atbalstu, prasmes konstruktīvi izteikt kritiku, cieņa pret pieaugušiem un iecietība pret vienaudžiem.
2.Viszemākie uzlabojumi ir bērnu Paštēlā, pie kuriem pieder: pašvērtējums, paškritika un radoša pašizpausme.
3.Atsevišķi ir atzīmējami uzlabojumi Karjeras mērķu skaidrībā un Skolas apmeklējumā, kuri pieauga par 3 vienībām.
4.Programma vienlīdz efektīvi darbojas gan zēniem, gan meitenēm.
5.Vidēji jauniešu sociāla funkcionēšana uzlabojas par 2–2.5 vienībām.
6.Pakalpojuma efekta lielums ir r=0.5 (vidējs) – tas nozīme, ka pakalpojums ne tikai statistiski, bet arī praktiski būtiski ietekmē jauniešu sociālo funkcionēšanu.
7.Iegūtie dati liecina par to, ka pakalpojumi praktiski būtiski uzlabo jauniešu sociālo funkcionēšanu, savukārt pastāv 25% liels risks, ka ieviešot pakalpojumu visā Rīgas pašvaldībā pakalpojums vispār nedos pozitīvo efektu, kas ir saistīts ar mazu izlases apjomu, kurš piedalījās pētījumā. Risinājums: turpināt ieviest pakalpojumu un veikt papildus datu ievākšanu (n=27 jaunieši).
Prezentācija par pētījumu (lasīt vairāk)

4. Ģimenes asistenta pakalpojuma Rīgas pašvaldībā izvērtējums

Ģimenes asistenta pakalpojuma mērķis ir nodrošināt personai (ģimenei) atbalstu un palīdzību mājokļa, nodarbinātības, izglītības, atkarības, veselības problēmu risināšanā, sociālo un sadzīves prasmju attīstīšanā, kā arī bērnu aprūpē un audzināšanā, lai attīstītu, vai atjaunotu personas sociālo funkcionalitāti. Ģimenes asistents ir persona, kura ieguvusi augstāko izglītību sociālajā darbā, sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas jomā, augstāko izglītību pedagoģijā vai psiholoģijā, vai profesionālo vidējo izglītību sociālās aprūpes, vai veselības aprūpes jomā.
2018. gadā, veicot ģimenes asistenta pakalpojuma kvantitatīvos mērījumus, rezultāti uzrādīja, ka ģimenēs, kuras saņem ģimenes asistenta pakalpojumus, sociālā funkcionēšana neuzlabojas un pakalpojums nesniedz gaidītos rezultātus. Sekojoši bija nepieciešams veikt kvalitatīvu pētījumu, lai apstiprinātu vai noliegtu šos rezultātus.
Pētījuma norises laiks: 2018. gada 1. augusts - 2018. gada 1. novembris.
Pētījuma mērķis ir noskaidrot ģimenes asistenta pakalpojuma ietekmi uz klienta sociālās situācijas izmaiņām. Apakšmērķi
•Izvērtēt ģimenes asistenta pakalpojuma sniegšanas procesu
•Izvērtēt ģimenes asistenta pakalpojuma novērtēšanas procesu
•Noskaidrot ģimenes asistenta darbu ietekmējošos faktorus
Pētījuma dizains tika sadalīts divās daļās, kurās izmantoja atšķirīgus datu ieguves avotus un apstrādes metodes.
1.Kvantitatīvo datu analīze, kas sniedza atbildes uz jautājumu:
Vai ģimenes asistenta pakalpojuma rezultātā notiek izmaiņas klienta sociālajā situācijā?
2.Kvalitatīvo datu analīze, kas sniedza atbildes uz jautājumu:
Kādi faktori ietekmē ģimenes asistenta pakalpojuma efektivitāti?
Kvantitatīvās pētījuma daļas secinājumi
1.Veicot statistisko datu apstrādi, analizējot mainīgos pa kategorijām, var secināt, ka ģimenes asistents būtiski neietekmē klienta sociālo funkcionēšanu, riskus, viņa motivāciju un sadarbošanos.
2.Savukārt vērtējot sociālo funkcionēšanu kopumā, var secināt, ka ģimenes asistenta pakalpojums tomēr būtiski uzlabo klientu sociālo funkcionēšanu.  
Kvalitatīvās pētījuma daļas secinājumi
1.Ņemot vērā ģimenes asistenta pakalpojuma saņēmēju sociālo portretu, pakalpojums ir ilglaicīgs un tā rezultativitāte novērojama kā ģimeņu sociālās situācijas nepasliktināšanās.
2.Klientu sociālās funkcionēšanas izvērtējuma karte asistenta pakalpojuma apjoma aprēķināšanai nav piemērota klienta sociālās situācijas izmaiņu dinamikas novērošanai - vērtējuma gradācijas amplitūda ir par šauru.
3.Neskatoties uz to, ka ģimenes asistentu  izglītība atbilst darbam ar mērķauditoriju, ir nepieciešamas padziļinātas apmācības pirms uzsāk asistenta darba pienākumu veikšanu.
4.Ģimenes asistenta darba attīstību nozīmīgi kavē nepārdomāta, zema darba samaksa un transporta izdevumi.
5.Vairumā gadījumu sociālo darbinieku un ģimenes asistentu sadarbība ir pietiekama un funkcionāla. Ģimenes asistenta pakalpojums ir ļoti būtiska un nozīmīga sociālā darba sastāvdaļa.
6.Kvalitatīvajā pētījumā iegūtā informācija paskaidro kvantitatīvā pētījuma rezultātus.
Ierosinājumi
1.Veikt izmaiņas klienta Sociālās situācijas un sociālās funkcionēšanas izvērtējuma un pakalpojuma apjoma aprēķina kartē, palielinot novērtējuma amplitūdu, saglabājot kontaktstundu skaitu.
2.Rast iespēju daļēji kompensēt transporta izdevumus ģimenes asistentiem. Darba vajadzībām nodrošināt Rīgas sabiedriskā transporta braukšanas atvieglojumus.
3.Pievērst uzmanību un rast risinājumus ģimenes asistentu mērķtiecīgām un padziļinātām apmācībām.

Prezentācija par pētījumu (lasīt vairāk).

5. Jauniešu ar funkcionāliem traucējumiem pāreja no izglītības uz nodarbinātību

Sabiedrībā ir aktualizējies jautājums par jauniešu ar funkcionāliem traucējumiem iespējām iesaistīties darba tirgū pēc izglītības iegūšanas. Pētījuma priekšizpētes laikā noskaidrojās, ka jaunieši ar viegliem funkcionāliem traucējumiem spēj iekļauties atklātā darba tirgū un, ja vēlas, tad strādā algotu darbu. Ar grūtībām darba tirgū saskaras jaunieši ar vidējiem un smagiem funkcionāliem traucējumiem. Iegūtā informācija ieskicē neskaidru darba devēju un sabiedrības attieksmi pret jauniešu ar funkcionāliem traucējumiem spēju veikt algotu darbu.  Speciālo izglītības iestāžu un Sociālas aprūpes centru, kas ir nākošā socializācijas telpa jauniešiem, darbinieku vidū nereti nav vienotas nostājas par viņu spējām un iespējām. Pastāv pieņēmums, ka jauniešiem ar funkcionālajiem traucējumiem, - speciālo internātpamatskolu, speciālo internātvidusskolu, speciālo vidusskolu un speciālo pamatskolu absolventiem ir grūtības iekļauties darba tirgū Rīgas pašvaldībā. Tāpat Rīgas pašvaldībā trūkst informācijas par sociālā atbalsta nepieciešamību speciālo internātpamatskolu, speciālo pamatskolu, speciālo internātvidusskolu un speciālo  vidusskolu vecāko klašu izglītojamo, viņu ģimeņu vajadzībām pārejas periodā no izglītības uz nodarbinātību. Šo jautājumu noskaidrošanai un situācijas izpētei tika veikts pētījums par jauniešu ar funkcionāliem traucējumiem pāreju no izglītības uz nodarbinātību. Pētījuma veikšanas laiks: 2018. gada decembris – 2019. gada maijs.
Pētījuma mērķi :
1.Noskaidrot faktorus, kuri ietekmē jauniešu ar funkcionāliem traucējumiem iekļaušanos darba tirgū pēc speciālās pamatizglītības un speciālās vispārējās vidējās izglītības iegūšanas.
2.Identificēt nepieciešamos pakalpojumus jauniešu ar funkcionāliem traucējumiem integrācijas veicināšanai darba tirgū Rīgas pašvaldībā.
Kopsavilkums
1.Analizējot iepriekš veiktos pētījumus Latvijā kopš 2006. gada, kuri skar personas ar funkcionāliem traucējumiem integrāciju un iespējas darba tirgū, kontekstā ar 2019. gada RDLD veikto pētījumu “Jauniešu ar funkcionāliem traucējumiem pāreja no izglītības uz nodarbinātību” konstatējam, ka visos analizētajos pētījumos problēmas ir identiskas un nemainīgi stabilas. Tās netiek risinātas.
2.Pētījumā izkristalizējas divas izglītojamo grupas, kuras vērtējamas, kā salīdzinoši, vairāk vai mazāk apgrūtinātas:
a.Jaunieši ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem nav garīga rakstura traucējumi, vai arī ir viegli garīga rakstura traucējumi un nav kustību traucējumi, iekļaujas darba tirgū, gan Latvijā, gan ārpus tās. Jaunieši bez GRT turpina mācīties augstskolās un citās mācību iestādēs.
b.Jebkuri funkcionālie traucējumi, ja tos pavada, vai arī ir tikai vidēji smagi/smagi GRT, vai/un arī kustību traucējumi neiekļaujas darba tirgū, daļēji iekļaujas sabiedrībā, un daļai iespējama sociālā izolētība pakalpojumu trūkuma dēļ.
3.Visas pētījuma mērķgrupas uzskata, ka jaunieši ar funkcionāliem traucējumiem var un vēlas veikt algotu darbu atklātajā darba tirgū. Daļai jauniešu nepieciešams pastāvīgs, ilgstošs atbalsts. Kā piemērotāko atbalsta veidu visi eksperti min “atbalstītā darba” pakalpojumu.
4.Ģimenei ir noteicošā loma jauniešu integrācijai darba tirgū un sabiedrībā. Iespēju iesaistīties atklātā darba tirgū, pamatā, nosaka ģimenes pamatvērtības, attieksme pret bērnu. Spēja, jau bērnībā, pieņemt viņa īpatnības un sniegt atbalstu. Jo ātrāk vecāki izprot to, kas notiek ar bērnu, kādas ir viņa perspektīvas izglītībā un iespējas darba tirgū, jo veiksmīgāk jaunietis socializējas un iekļaujas, savu iespēju robežās,  notiekošajos procesos.
5.Augsti funkcionālās ģimenēs, kurās vecāki strādā un ir spēcīgas pamatvērtības, jaunietim ir lielākas iespējas iekļauties atklātā darba tirgū. Finansiāli nodrošinātās ģimenēs, kuras izprot ieguldītā darba un finanšu ienākumu likumsakarības, kuras var ieguldīt finanšu līdzekļus un piesaistīt sociālos kontaktus, lai atbalstītu bērna iekļaušanos darba tirgū,  pastāv lielāka iespēja, ka jaunietis strādās.
6.Nav sistēmiska sadarbība un informācijas apmaiņa starp  Rīgas speciālajām skolām un sabiedriskajām organizācijām, kuras sniedz atbalstu un pārstāv personu ar funkcionāliem traucējumiem intereses. Abpusēji trūkst informācija par tajās notiekošajām aktivitātēm, rehabilitācijas un izglītošanās pasākumiem. Līdz šim sadarbība ir epizodiska un īstermiņa.
7.Nepietiekams savstarpējās sadarbības trūkums novērojams starp dienas aprūpes centriem personām ar garīgās attīstības traucējumiem. Nav novērojama kopējā nostādnē balstīta, un uz kopēju mērķi virzīta savstarpēja sadarbība, pārstāvot kopēju mērķgrupu ar identiskām problēmām. Līdz ar to ir kavēta DAC un to klientu kopējo problēmu aktualizēšana sabiedrībā un risināšana. Nozīmīgu projektu attīstīšanai būtu nepieciešama visu DAC mērķtiecīga un intensīva sadarbība.
8.Iezīmējas četras nozīmīgas grūtības ar kurām saskaras ģimenes,  kamēr bērni iegūst izglītību:
a.Trūkst informācija par pakalpojumiem;
b.Trūkst sistemātiski, regulāri, psihologa pakalpojumi bērnam;
c.Trūkst jēgpilna brīvā laika pavadīšana ārpus skolas;
d.Neziņa par to, ko bērns darīs, kad būs beidzis skolu.
9.Apskatot šos faktorus kopumā, secinām, ka tie ir savstarpēji ietekmējoši, un norāda, ka šobrīd ir neskaidri, vai arī vāji attīstīti pakalpojumi jauniešiem ar funkcionāliem traucējumiem un ģimenei kā sistēmai kopumā.
10.Pēc vecāku domām, jauniešu iekļaušanu atklātā darba tirgū uzlabotu trīs attīstāmi virzieni:
a.Atbalsts darba vietā; darba vietā atbalsta persona, kura atbalsta, palīdz, vada un koriģē darbu;
b.Kvalitatīvas apmācības konkurētspējīgās profesijās;
c.Profesionāls, sistemātisks psiholoģisks atbalsts.
11.Pēc izglītojamo domām psihoemocionālais faktors ir visietekmējošākais jauniešu elastīgai integrācijai atklātā darba tirgū. To veido izvēlēto, sekojošo, atbilžu summa: sabiedrības neticība, ka vari strādāt tik pat labi kā citi; nepieciešamas atbalsta grupas motivācijas un pašvērtējuma paaugstināšanai; atsaucīgi, saprotoši darba devēji; ģimenes atbalsts.
12.Jauniešu ar funkcionāliem traucējumiem integrācija darba tirgū ir pakļauta objektīviem apstākļiem, ārējiem faktoriem un iekšējai motivācijai. Samazinot šo faktoru kritisko summu, attīstot nepieciešamos pakalpojumus, būs iespējama virzība jauniešu elastīgai pārejai no izglītības uz nodarbinātību.
Ierosinājumi
1.Attīstīt un ieviest atbalstītā darba pasākumu jauniešiem ar funkcionāliem traucējumiem, kā starptautiski atzītu visefektīvāko veidu personām ar intelektuālās attīstības traucējumiem integrācijai atklātā darba tirgū.
2.Attīstīt un ieviest psihoemocionālus atbalsta pasākumus jauniešu ģimenēm. Aktuāli sniegt atbalstu un stiprināt ģimeni tās kapacitātes noturībai un celšanai.
3.Novērst psihoemocionālo faktoru riskus izglītojamiem bez garīga rakstura traucējumiem, attīstot un ieviešot pakalpojumus pašapziņas, un motivācijas celšanai, kā  veicinošus atbalsta pasākumus jauniešu elastīgai integrācijai atklātā darba tirgū.

Prezentācija par pētījumu (lasīt vairāk)

 

Rīgas Veselības Centrs