SOCIĀLĀ PALĪDZĪBA
Lai saņemtu sociālo palīdzību, persona vēršas Rīgas Sociālajā dienestā ar rakstveida vai mutvārdu iesniegumu, kuru darbinieks noformē rakstveidā
Lai novērtētu ienākumus un materiālo stāvokli, iesniedzējs aizpilda un iesniedz dienestā iztikas līdzekļu deklarāciju, uzrāda personu apliecinošus dokumentus (pasi, bērna dzimšanas apliecību, invaliditātes apliecību u.c.) un iesniedz:
1)strādājošiem – darba devēja izziņu par ienākumiem (pēc nodokļu nomaksas) par pēdējiem trim pilniem kalendāra mēnešiem; izziņu no darba devēja, ka atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā;
2)bezdarbniekiem - Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras lēmumu par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu vai atteikumu. Ja apmeklē kursus, līgumu ar mācību iestādi, kurā redzams stipendijas apmērs;
3)ģimenēs ar bērniem (ja viens no vecākiem nepiedalās bērna audzināšanā) – dokumentu par uzturlīdzekļu (alimentu) apmēru, ja nav piešķirti no Uzturlīdzekļu garantiju fonda vai izziņu par uzturlīdzekļu pieprasīšanu;
4)studentiem, profesionālās izglītības iestādes audzēkņiem – izziņu no mācību iestādes, izziņu par stipendijas apmēru
5)pensionāriem - apliecinošus dokumentus par citas valsts saņemto pensiju un pabalstiem;
6)atsevišķi dzīvojoša laulātā vai bērna vecāka sniegtais materiālais atbalsts;
7)citus dokumentus: ienākumi no saimnieciskās darbības vai profesionālās darbības par laikposmu no iepriekšējā gada 1.janvāra līdz 31.decembrim, par kapitāldaļām SIA, piederošām akcijām u.c.;
8)uzrāda īres un/vai apsaimniekošanas līguma oriģinālu, ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītu maksājumu kvīšu oriģinālus par iepriekšējo mēnesi, tai skaitā dokumentu par patērētās elektroenerģijas apmaksu (ja pieprasa dzīvokļa pabalstu).
Sociālās palīdzības pabalstu piešķiršanas nosacījumi (pamatojums: 31.10.2002. likums „Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums”)
Personai darbspējīgā vecumā, kura vēlas saņemt sociālās palīdzības pabalstu, izņemot vienreizēju pabalstu ārkārtas situācijā, un nestrādā (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu „Par valsts sociālo apdrošināšanu”), jāreģistrējas Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbniekam, izņemot gadījumu, ja persona ir:
• invaliditātes pensijas, vecuma pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēja;
• sieviete grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā, viens no bērna vecākiem vai cita persona bērna kopšanas periodā;
• viens no bērna invalīda vecākiem, ja bērns nesaņem piemērotus aprūpes pakalpojumus;
• persona vecumā no 15 gadiem, kura iegūst izglītību klātienē vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē vai ir pilna laika studējošais augstskolā.
Par ienākumiem neuzskata:
• piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu;
• bērna invalīda kopšanas pabalstu;
• pabalstu invalīdam, kuram nepieciešama kopšana;
• pabalstu par asistenta izmantošanu;
• pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai invalīdam; kuram ir apgrūtināta pārvietošanās;
• pabalstu ar celiakiju slimam bērnam;
• pabalstus bērna piedzimšanas un personas nāves gadījumā;
• Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktos pašvaldības sociālās palīdzības pabalstus.
Trūcīgas ģimenes (personas) statusa noteikšana (pamatojums: MK 30.03.2010. noteikumi Nr.299 „Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu).Ģimene (persona) atzīstama par trūcīgu, ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 90 latu un ja:
1. tai nepieder naudas līdzekļu uzkrājumi, vērtspapīri vai īpašums, izņemot šo noteikumu 19.punktā minēto:
Par īpašumu nav uzskatāmi:
• dzīvokļa vai mājas iekārta, apģērbs, sadzīves priekšmeti, bērnu piederumi, kā arī manta, uz kuru nevar vērst piedziņu pēc izpildu dokumentiem saskaņā ar Civilprocesa likuma 1.pielikuma 2., 3., 4., 5., 6., 7. un 8.punktu;
• nekustamais īpašums vai tā daļa, kur savu dzīvesvietu deklarējis un dzīvo iesniedzējs un viņa ģimenes locekļi, vai īpašums vai tā daļa, kas pieder iesniedzējam vai kādam no ģimenes locekļiem, kur dzīvo ģimenes locekļu pirmās pakāpes radinieki, kuriem nepieder cits nekustamais īpašums;
• zeme, mežs, ēkas atbilstoši pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajiem kritērijiem;
• viena garāža, viens automobilis vai motocikls, kas ir ģimenes (personas) īpašumā, kā arī viens velosipēds, mopēds, motorollers katram ģimenes loceklim.
2. tā nav noslēgusi uztura līgumu;
3. tā nesaņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas sniegtos pakalpojumus vai tā neatrodas ieslodzījumā;
4. nestrādājoša persona darbspējīgā vecumā reģistrējusies Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieks.
Vidējie ienākumi uz ģimenes locekli:
Trūcīgai ģimenei (personai) – vidējie ienākumi mēnesī uz cilvēku nepārsniedz Ls 90.
Maznodrošinātai ģimenei (personai) – vidējie ienākumi mēnesī uz cilvēku nepārsniedz Ls 200; atsevišķi dzīvojošiem vecuma vai invaliditātes pensijas saņēmējiem vidēji Ls 250 mēnesī.
Ja vismaz viens no iesniedzēja pilngadīgajiem ģimenes locekļiem ir darbspējas vecumā, izņemot strādājošas personas ar invaliditāti, trūcīgas ģimenes (personas) statusu nosaka uz sešiem mēnešiem, pārējos gadījumos – uz 12 mēnešiem.
Atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumam, klienta pienākumi ir:
1) aktīvi iesaistīties savas problēmas risināšanā, pildot līdzdarbības pienākumus, tajā skaitā piedaloties sociālās rehabilitācijas pasākumos darba un sociālo prasmju saglabāšanai, atjaunošanai un apgūšanai; 2) sniegt ziņas par sevi;
3) aktīvi darboties, lai palielinātu savu pelnītspēju un ienākumus;
4) izmantot iespējas saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, ja klientam vai kādam no viņa ģimenes locekļiem ir atkarības problēmas (atkarība no alkohola, narkotikām, azartspēlēm);
5) saņemto sociālo palīdzību izmantot atbilstoši paredzētajiem mērķiem;
6) atļaut sociālā darba speciālistam apsekot dzīvesvietu, ja sociālo pakalpojumu vai sociālās palīdzības saņemšana saistīta ar klienta materiālo resursu novērtēšanu.
Sociālos pabalstus* var saņemt sekojošas personas/ģimenes:
(pamatojums – RD 03.07.2007. saistošie noteikumi Nr.84 „Noteikumi par Rīgas pilsētas pašvaldības sociālajiem pabalstiem”).
Tiesības saņemt šajos saistošajos noteikumos paredzētos pabalstus ir personām, kuras ir deklarējušas pamata dzīvesvietu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā ne mazāk kā divpadsmit (12) mēnešus pirms pabalsta pieprasīšanas (izņemot GMI pabalstu), dzīvo atbilstoši norādītajai adresei un kuru vidējie ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz Ls 135,00 katram ģimenes loceklim mēnesī un nepārsniedz Ls 165,00 atsevišķi dzīvojošam vecuma vai invaliditātes pensijas saņēmējam mēnesī (izņemot GMI pabalstu, vienreizēju pabalstu ārkārtas situācijā, apbedīšanas pabalstu, dzīvokļa pabalstu), ja:
- personai (ģimenei) nepieder naudas līdzekļu uzkrājumi, vērtspapīri vai īpašums;
- personai (ģimenei) nav noslēgts uztura līgums;
- persona (ģimene) nesaņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas sniegtos pakalpojumus vai tā neatrodas ieslodzījumā;
- nestrādājoša persona darbspējīgā vecumā ir reģistrējusies Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieks.
* visus turpmāk tekstā uzskaitītos sociālos pabalstus, izņemot dzīvokļa pabalstu, kuru piešķir un aprēķina saskaņā ar RD 17.02.2004. saistošiem noteikumiem Nr.56 „Par dzīvokļa pabalstu Rīgas iedzīvotājiem”
Sociālās palīdzības pabalstu klientam samazina par personai piešķirto daļu, vienlaikus ievērojot katra bērna tiesības un intereses, vai nepiešķir atsevišķi dzīvojošai personai, ja tā:
1) atteikusies no līdzdarbības vai noteiktā laikā nav iesaistījusies pasākumos savas sociālās problēmas risināšanai;
2) sniegusi nepatiesas ziņas vai atteikusies sniegt ziņas par ienākumiem, īpašumiem un citiem apstākļiem, kas raksturo klienta spēju nodrošināt pamatvajadzības un iesaistīties pasākumos savas sociālās problēmas risināšanai;
3) atrodas prombūtnē ilgāk par kalendāra mēnesi un saņem sociālo vai ārstniecības pakalpojumu, kura ietvaros tiek nodrošinātas personas pamatvajadzības, atrodas ieslodzījuma vietā, sociālās korekcijas izglītības iestādē vai citu pamatotu iemeslu dēļ nav iekļaujama ģimenes sastāvā.
•Ja mainās ģimenes sastāvs, ģimenes (personas) materiālā vai sociālā situācija, pašvaldības sociālais dienests no jauna izvērtē klienta atbilstību sociālās palīdzības saņemšanas nosacījumiem un, ja nepieciešams, pieņem lēmumu par sociālās palīdzības pabalsta piešķiršanu vai atteikumu piešķirt sociālās palīdzības pabalstu.
•Ja pašvaldības sociālais dienests konstatē, ka klients spēj nodrošināt savas pamatvajadzības minimālā apmērā, šim dienestam ir tiesības atteikt klientam sociālās palīdzības pabalstu.
Sociālo pabalstu veidi:
- pabalsts garantētā minimālā ienākumu (GMI) līmeņa nodrošināšanai
Pabalstu GMI līmeņa nodrošināšanai piešķir ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām, kas atbilst trūcīgas ģimenes (personas) statusam
GMI līmenis:
- pilngadīgai personai ir Ls 40 mēnesī
- bērnam ir Ls 45 mēnesī
(MK 15.12.2009. not.Nr.1489 „Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni” 2.punkts)
Rīgā ir noteikts paaugstināts garantētais minimālais ienākumu līmenis:
- invalīdiem un vecuma pensionāriem - Ls 90 apmērā
(MK 15.12.2009. not.Nr.1489 „Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni” 3.punkts;
RD 03.07.2007. saist.not.Nr.84 „Noteikumi par Rīgas pilsētas pašvaldības sociālajiem pabalstiem”)
- pabalsts veselības aprūpei
Lai sekmētu klienta veselības aprūpi, sociālais dienests piešķir:
1) personai, kura saņem vecuma vai invaliditātes pensiju vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu- pabalstu pacienta iemaksu segšanai, kopsummā nepārsniedzot Ls 50 kalendārajā gadā;
2) valsts kompensējamo zāļu un medicīnisko līdzekļu valsts nekompensētās daļas apmaksai (izdevumus apliecinošie dokumenti jāiesniedz ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no medikamentu iegādes brīža);
3) inkontinences līdzekļu iegādei (pensionāriem un invalīdiem ar slimību izraisītu vidēju un smagu inkontinenci, kuriem nav tiesību šos līdzekļus saņemt kā kompensētos medicīniskos līdzekļus – kopsummā nepārsniedzot Ls 240 kalendārajā gadā).
- pabalsts aprūpes mājās nodrošināšanai
Saskaņā ar ārsta atzinumu par personas veselības stāvokli un funkcionālo traucējumu pakāpi, un sociālā darba speciālista veiktu personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu.
- pabalsts mācību līdzekļu iegādei
Vispārizglītojošo vai profesionālās izglītības iestādes audzēkņiem, kuri nav sasnieguši 20 gadu vecumu (sociālās korekcijas klašu audzēkņiem bez vecuma ierobežojuma) un nav stājušies laulībā. Pabalsta apmērs Ls 25. Iesniegumu pabalsta saņemšanai iesniedz no 1.jūnija līdz 31.oktobrim.
- apbedīšanas pabalsts
Apbedīšanas pabalstu personas nāves gadījumā piešķir mirušā, kura pēdējā deklarētā dzīvesvieta bija Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, ģimenes loceklim (apgādniekam) vai personai, kura uzņēmusies apbedīšanu līdz Ls 300 (pabalsta apmēru samazina par VSAA izmaksātā valsts apbedīšanas pabalsta apmēru).
- dzīvokļa pabalsts
Dzīvokļa pabalstu (t.sk., malkas iegādei) ir tiesības saņemt ģimenei vai atsevišķi dzīvojošai personai, ja vidējie ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz Ls 200 katram ģimenes loceklim mēnesī un nepārsniedz Ls 250 atsevišķi dzīvojošai personai mēnesī.
Dienests izskata iespēju palīdzēt nomaksāt dzīvokļa parādu ģimenēm ar nepilngadīgiem bērniem, valsts pensiju saņēmējiem un sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem.
- pabalsts sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai
Pabalstu piešķir pamatojoties uz individuālās sociālās rehabilitācijas plānu, izvērtējot klienta sociālo situāciju un paredzamos rehabilitācijas rezultātus.
- vienreizējais pabalsts ārkārtas situācijā
Pabalstu piešķir bez ienākumu un materiālā stāvokļa izvērtēšanas, pamatojoties uz iesniegto dokumenta oriģinālu, kas apliecina ārkārtas situācijas faktu.
Par atvieglojumiem no sociālā drošības tīkla ietvaros trūcīgām personām nav jāmaksā :
a) pacientu iemaksa;
b) līdzmaksājums (līdz 30 Ls) par vienā stacionēšanas reizē operāciju zālē veiktajām ķirurģiskajām operācijām;
c) par valsts kompensējamiem medikamentiem.
Ja pacientam ir izrakstītas kompensējamo zāļu A sarakstā iekļautās nereferences zāles, tad pacients sedz starpību starp attiecīgās grupas nereferences un references zāļu aptiekas cenu (ar pievienotās vērtības nodokli).
Lai saņemtu minētos atvieglojumus, trūcīgām personām, dodoties pie ārsta, uz aptieku pēc zālēm vai ārstējoties slimnīcā, jāuzrāda trūcīgas personas (ģimenes) statusu apliecinoša izziņa.
SOCIĀLĀ PALĪDZĪBA
Lai saņemtu sociālo palīdzību, persona vēršas Rīgas Sociālajā dienestā ar rakstveida vai mutvārdu iesniegumu, kuru darbinieks noformē rakstveidā
Lai novērtētu ienākumus un materiālo stāvokli, iesniedzējs aizpilda un iesniedz dienestā iztikas līdzekļu deklarāciju, uzrāda personu apliecinošus dokumentus (pasi, bērna dzimšanas apliecību, invaliditātes apliecību u.c.) un iesniedz:
1)strādājošiem – darba devēja izziņu par ienākumiem (pēc nodokļu nomaksas) par pēdējiem trim pilniem kalendāra mēnešiem; izziņu no darba devēja, ka atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā;
2)bezdarbniekiem - Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras lēmumu par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu vai atteikumu. Ja apmeklē kursus, līgumu ar mācību iestādi, kurā redzams stipendijas apmērs;
3)ģimenēs ar bērniem (ja viens no vecākiem nepiedalās bērna audzināšanā) – dokumentu par uzturlīdzekļu (alimentu) apmēru, ja nav piešķirti no Uzturlīdzekļu garantiju fonda vai izziņu par uzturlīdzekļu pieprasīšanu;
4)studentiem, profesionālās izglītības iestādes audzēkņiem – izziņu no mācību iestādes, izziņu par stipendijas apmēru
5)pensionāriem - apliecinošus dokumentus par citas valsts saņemto pensiju un pabalstiem;
6)atsevišķi dzīvojoša laulātā vai bērna vecāka sniegtais materiālais atbalsts;
7)citus dokumentus: ienākumi no saimnieciskās darbības vai profesionālās darbības par laikposmu no iepriekšējā gada 1.janvāra līdz 31.decembrim, par kapitāldaļām SIA, piederošām akcijām u.c.;
8)uzrāda īres un/vai apsaimniekošanas līguma oriģinālu, ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītu maksājumu kvīšu oriģinālus par iepriekšējo mēnesi, tai skaitā dokumentu par patērētās elektroenerģijas apmaksu (ja pieprasa dzīvokļa pabalstu).
Sociālās palīdzības pabalstu piešķiršanas nosacījumi (pamatojums: 31.10.2002. likums „Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums”)
Personai darbspējīgā vecumā, kura vēlas saņemt sociālās palīdzības pabalstu, izņemot vienreizēju pabalstu ārkārtas situācijā, un nestrādā (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu „Par valsts sociālo apdrošināšanu”), jāreģistrējas Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbniekam, izņemot gadījumu, ja persona ir:
• invaliditātes pensijas, vecuma pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēja;
• sieviete grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā, viens no bērna vecākiem vai cita persona bērna kopšanas periodā;
• viens no bērna invalīda vecākiem, ja bērns nesaņem piemērotus aprūpes pakalpojumus;
• persona vecumā no 15 gadiem, kura iegūst izglītību klātienē vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē vai ir pilna laika studējošais augstskolā.
Par ienākumiem neuzskata:
• piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu;
• bērna invalīda kopšanas pabalstu;
• pabalstu invalīdam, kuram nepieciešama kopšana;
• pabalstu par asistenta izmantošanu;
• pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai invalīdam; kuram ir apgrūtināta pārvietošanās;
• pabalstu ar celiakiju slimam bērnam;
• pabalstus bērna piedzimšanas un personas nāves gadījumā;
• Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktos pašvaldības sociālās palīdzības pabalstus.
Trūcīgas ģimenes (personas) statusa noteikšana (pamatojums: MK 30.03.2010. noteikumi Nr.299 „Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu).Ģimene (persona) atzīstama par trūcīgu, ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 90 latu un ja:
1. tai nepieder naudas līdzekļu uzkrājumi, vērtspapīri vai īpašums, izņemot šo noteikumu 19.punktā minēto:
Par īpašumu nav uzskatāmi:
• dzīvokļa vai mājas iekārta, apģērbs, sadzīves priekšmeti, bērnu piederumi, kā arī manta, uz kuru nevar vērst piedziņu pēc izpildu dokumentiem saskaņā ar Civilprocesa likuma 1.pielikuma 2., 3., 4., 5., 6., 7. un 8.punktu;
• nekustamais īpašums vai tā daļa, kur savu dzīvesvietu deklarējis un dzīvo iesniedzējs un viņa ģimenes locekļi, vai īpašums vai tā daļa, kas pieder iesniedzējam vai kādam no ģimenes locekļiem, kur dzīvo ģimenes locekļu pirmās pakāpes radinieki, kuriem nepieder cits nekustamais īpašums;
• zeme, mežs, ēkas atbilstoši pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajiem kritērijiem;
• viena garāža, viens automobilis vai motocikls, kas ir ģimenes (personas) īpašumā, kā arī viens velosipēds, mopēds, motorollers katram ģimenes loceklim.
2. tā nav noslēgusi uztura līgumu;
3. tā nesaņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas sniegtos pakalpojumus vai tā neatrodas ieslodzījumā;
4. nestrādājoša persona darbspējīgā vecumā reģistrējusies Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieks.
Vidējie ienākumi uz ģimenes locekli:
Trūcīgai ģimenei (personai) – vidējie ienākumi mēnesī uz cilvēku nepārsniedz Ls 90.
Maznodrošinātai ģimenei (personai) – vidējie ienākumi mēnesī uz cilvēku nepārsniedz Ls 200; atsevišķi dzīvojošiem vecuma vai invaliditātes pensijas saņēmējiem vidēji Ls 250 mēnesī.
Ja vismaz viens no iesniedzēja pilngadīgajiem ģimenes locekļiem ir darbspējas vecumā, izņemot strādājošas personas ar invaliditāti, trūcīgas ģimenes (personas) statusu nosaka uz sešiem mēnešiem, pārējos gadījumos – uz 12 mēnešiem.
Atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumam, klienta pienākumi ir:
1) aktīvi iesaistīties savas problēmas risināšanā, pildot līdzdarbības pienākumus, tajā skaitā piedaloties sociālās rehabilitācijas pasākumos darba un sociālo prasmju saglabāšanai, atjaunošanai un apgūšanai; 2) sniegt ziņas par sevi;
3) aktīvi darboties, lai palielinātu savu pelnītspēju un ienākumus;
4) izmantot iespējas saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, ja klientam vai kādam no viņa ģimenes locekļiem ir atkarības problēmas (atkarība no alkohola, narkotikām, azartspēlēm);
5) saņemto sociālo palīdzību izmantot atbilstoši paredzētajiem mērķiem;
6) atļaut sociālā darba speciālistam apsekot dzīvesvietu, ja sociālo pakalpojumu vai sociālās palīdzības saņemšana saistīta ar klienta materiālo resursu novērtēšanu.
Sociālos pabalstus* var saņemt sekojošas personas/ģimenes:
(pamatojums – RD 03.07.2007. saistošie noteikumi Nr.84 „Noteikumi par Rīgas pilsētas pašvaldības sociālajiem pabalstiem”).
Tiesības saņemt šajos saistošajos noteikumos paredzētos pabalstus ir personām, kuras ir deklarējušas pamata dzīvesvietu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā ne mazāk kā divpadsmit (12) mēnešus pirms pabalsta pieprasīšanas (izņemot GMI pabalstu), dzīvo atbilstoši norādītajai adresei un kuru vidējie ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz Ls 135,00 katram ģimenes loceklim mēnesī un nepārsniedz Ls 165,00 atsevišķi dzīvojošam vecuma vai invaliditātes pensijas saņēmējam mēnesī (izņemot GMI pabalstu, vienreizēju pabalstu ārkārtas situācijā, apbedīšanas pabalstu, dzīvokļa pabalstu), ja:
- personai (ģimenei) nepieder naudas līdzekļu uzkrājumi, vērtspapīri vai īpašums;
- personai (ģimenei) nav noslēgts uztura līgums;
- persona (ģimene) nesaņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas sniegtos pakalpojumus vai tā neatrodas ieslodzījumā;
- nestrādājoša persona darbspējīgā vecumā ir reģistrējusies Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieks.
* visus turpmāk tekstā uzskaitītos sociālos pabalstus, izņemot dzīvokļa pabalstu, kuru piešķir un aprēķina saskaņā ar RD 17.02.2004. saistošiem noteikumiem Nr.56 „Par dzīvokļa pabalstu Rīgas iedzīvotājiem”
Sociālās palīdzības pabalstu klientam samazina par personai piešķirto daļu, vienlaikus ievērojot katra bērna tiesības un intereses, vai nepiešķir atsevišķi dzīvojošai personai, ja tā:
1) atteikusies no līdzdarbības vai noteiktā laikā nav iesaistījusies pasākumos savas sociālās problēmas risināšanai;
2) sniegusi nepatiesas ziņas vai atteikusies sniegt ziņas par ienākumiem, īpašumiem un citiem apstākļiem, kas raksturo klienta spēju nodrošināt pamatvajadzības un iesaistīties pasākumos savas sociālās problēmas risināšanai;
3) atrodas prombūtnē ilgāk par kalendāra mēnesi un saņem sociālo vai ārstniecības pakalpojumu, kura ietvaros tiek nodrošinātas personas pamatvajadzības, atrodas ieslodzījuma vietā, sociālās korekcijas izglītības iestādē vai citu pamatotu iemeslu dēļ nav iekļaujama ģimenes sastāvā.
•Ja mainās ģimenes sastāvs, ģimenes (personas) materiālā vai sociālā situācija, pašvaldības sociālais dienests no jauna izvērtē klienta atbilstību sociālās palīdzības saņemšanas nosacījumiem un, ja nepieciešams, pieņem lēmumu par sociālās palīdzības pabalsta piešķiršanu vai atteikumu piešķirt sociālās palīdzības pabalstu.
•Ja pašvaldības sociālais dienests konstatē, ka klients spēj nodrošināt savas pamatvajadzības minimālā apmērā, šim dienestam ir tiesības atteikt klientam sociālās palīdzības pabalstu.
Sociālo pabalstu veidi:
- pabalsts garantētā minimālā ienākumu (GMI) līmeņa nodrošināšanai
Pabalstu GMI līmeņa nodrošināšanai piešķir ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām, kas atbilst trūcīgas ģimenes (personas) statusam
GMI līmenis:
- pilngadīgai personai ir Ls 40 mēnesī
- bērnam ir Ls 45 mēnesī
(MK 15.12.2009. not.Nr.1489 „Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni” 2.punkts)
Rīgā ir noteikts paaugstināts garantētais minimālais ienākumu līmenis:
- invalīdiem un vecuma pensionāriem - Ls 90 apmērā
(MK 15.12.2009. not.Nr.1489 „Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni” 3.punkts;
RD 03.07.2007. saist.not.Nr.84 „Noteikumi par Rīgas pilsētas pašvaldības sociālajiem pabalstiem”)
- pabalsts veselības aprūpei
Lai sekmētu klienta veselības aprūpi, sociālais dienests piešķir:
1) personai, kura saņem vecuma vai invaliditātes pensiju vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu- pabalstu pacienta iemaksu segšanai, kopsummā nepārsniedzot Ls 50 kalendārajā gadā;
2) valsts kompensējamo zāļu un medicīnisko līdzekļu valsts nekompensētās daļas apmaksai (izdevumus apliecinošie dokumenti jāiesniedz ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no medikamentu iegādes brīža);
3) inkontinences līdzekļu iegādei (pensionāriem un invalīdiem ar slimību izraisītu vidēju un smagu inkontinenci, kuriem nav tiesību šos līdzekļus saņemt kā kompensētos medicīniskos līdzekļus – kopsummā nepārsniedzot Ls 240 kalendārajā gadā).
- pabalsts aprūpes mājās nodrošināšanai
Saskaņā ar ārsta atzinumu par personas veselības stāvokli un funkcionālo traucējumu pakāpi, un sociālā darba speciālista veiktu personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu.
- pabalsts mācību līdzekļu iegādei
Vispārizglītojošo vai profesionālās izglītības iestādes audzēkņiem, kuri nav sasnieguši 20 gadu vecumu (sociālās korekcijas klašu audzēkņiem bez vecuma ierobežojuma) un nav stājušies laulībā. Pabalsta apmērs Ls 25. Iesniegumu pabalsta saņemšanai iesniedz no 1.jūnija līdz 31.oktobrim.
- apbedīšanas pabalsts
Apbedīšanas pabalstu personas nāves gadījumā piešķir mirušā, kura pēdējā deklarētā dzīvesvieta bija Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, ģimenes loceklim (apgādniekam) vai personai, kura uzņēmusies apbedīšanu līdz Ls 300 (pabalsta apmēru samazina par VSAA izmaksātā valsts apbedīšanas pabalsta apmēru).
- dzīvokļa pabalsts
Dzīvokļa pabalstu (t.sk., malkas iegādei) ir tiesības saņemt ģimenei vai atsevišķi dzīvojošai personai, ja vidējie ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz Ls 200 katram ģimenes loceklim mēnesī un nepārsniedz Ls 250 atsevišķi dzīvojošai personai mēnesī.
Dienests izskata iespēju palīdzēt nomaksāt dzīvokļa parādu ģimenēm ar nepilngadīgiem bērniem, valsts pensiju saņēmējiem un sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem.
- pabalsts sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai
Pabalstu piešķir pamatojoties uz individuālās sociālās rehabilitācijas plānu, izvērtējot klienta sociālo situāciju un paredzamos rehabilitācijas rezultātus.
- vienreizējais pabalsts ārkārtas situācijā
Pabalstu piešķir bez ienākumu un materiālā stāvokļa izvērtēšanas, pamatojoties uz iesniegto dokumenta oriģinālu, kas apliecina ārkārtas situācijas faktu.
Par atvieglojumiem no sociālā drošības tīkla ietvaros trūcīgām personām nav jāmaksā :
a) pacientu iemaksa;
b) līdzmaksājums (līdz 30 Ls) par vienā stacionēšanas reizē operāciju zālē veiktajām ķirurģiskajām operācijām;
c) par valsts kompensējamiem medikamentiem.
Ja pacientam ir izrakstītas kompensējamo zāļu A sarakstā iekļautās nereferences zāles, tad pacients sedz starpību starp attiecīgās grupas nereferences un references zāļu aptiekas cenu (ar pievienotās vērtības nodokli).
Lai saņemtu minētos atvieglojumus, trūcīgām personām, dodoties pie ārsta, uz aptieku pēc zālēm vai ārstējoties slimnīcā, jāuzrāda trūcīgas personas (ģimenes) statusu apliecinoša izziņa.